Kā “DocLogix” rīkotajā pasākumā “Digitālā transformācija: no domas līdz veiksmes stāstam” atzīmēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, pašlaik Latvijā digitālo transformāciju galvenokārt virza valsts pārvalde, bet privātais sektors iepaliek. Saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem valsts iestādes ir teju digitalizētas – piemēram, elektronisks dokumentu pārvaldības risinājums ieviests 98% iestāžu. Savukārt jaunākais Digitālās desmitgades ziņojums liecina, ka 2023. gadā to Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars, kas uzrādīja vismaz pamata digitālo intensitāti, sasniedza 48%. Tāpēc apsveicami, ka valsts veicina vispārējo digitalizāciju, ne vien transformējot savus procesus, bet arī piedāvājot privātajam sektoram dažādus atbalsta instrumentus izvirzīto mērķu īstenošanā.
Viens no veidiem, kā valsts pārvalde veicina vispārējo digitālo transformāciju, ir iniciatīvas elektronisku dokumentu aprites pieprasīšanā. Jaunākais piemērs, ko pasākumā akcentēja Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas vecākā eksperte Dina Šaknere, ir e-rēķini, kas no nākamā gada būs obligāti norēķinos starp valsts pārvaldi un uzņēmumiem, bet no 2026. gada – arī norēķinos starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
Īstenojot digitalizācijas projektus, jāņem vērā, ka jaunākajās tehnoloģijas nav “sudraba lode”. Proti, tās ir lietderīgs instruments, kas var palīdzēt efektivizēt uzņēmuma darbību, taču neatrisinās fundamentālas problēmas pašā organizācijas iekšienē. Pasākuma ietvaros Artūrs Lazdekalns, “Squalio” Datu un analītikas biznesa attīstības vadītājs, šī principa ilustrācijai minēja mākslīgā intelekta (MI) piemēru – proti, MI ir tik efektīvs, cik kvalitatīvi ir tam pieejamie dati un cik zinošs ir šī instrumenta izmantotājs. Arī MI ir piemērs sadarbības un zināšanu apmaiņas abpusējā izdevīgumā, jo dalīšanās ar veiksmes stāstiem un mācībstundām ir process, kas veicina vispārējo izpratnes līmeni par MI instrumentu potenciālu digitālajā transformācijā.
Digitālā transformācija ir nepieciešama, lai padarītu organizāciju efektīvāku, vairotu tās produktivitāti un kapacitāti radīt pievienoto vērtību. Vienlaikus digitālajā vidē nākas saskarties ar arvien jauniem kiberdrošības draudiem, tāpēc līdztekus jādomā par organizācijas kibernoturību, pasākumā akcentēja CERT.LV pārstāve Dana Ludviga. Kiberdrošībā atslēgas jautājums ir nevis, vai organizācija uzbruks, bet – cik reižu tas notiks? Arī te atklātība un zināšanu apmaiņa ir būtiska, jo tā veido gan valsts iestāžu, gan uzņēmumu vispārējo kibernoturību – spēju atbildēt kiberuzbrukumiem un pēc iespējas ātrāk no tiem atkopties.
Digitālā transformācija ir izaicinājumiem bagāts process. Tomēr arī te panākumu pamatā ir sadarbība. Baltijas valstu ceļš pretī digitālajai transformācijai būs veiksmīgāks, valstīm vienai no otras mācoties par pieļautajām kļūdām un īstenotajiem veiksmes stāstiem, vienlaikus stiprinot sadarbību starp publisko un privāto sektoru. Dalīšanās ar pieredzi un labākajām praksēm ikvienam palīdz izvairīties no kļūdu atkārtošanas un sekmē progresu, veidojot digitāli noturīgu ekonomiku, kas veicina ne vien organizāciju izaugsmi, bet arī visas sabiedrības labklājību.