Fogelis: Pedagogu algu problēmu nevajadzētu risināt tikai uz sporta būvju rēķina

Nav jau īsti vieglatlētu pārstāvniecības, kam prasīt. Atgādiniet man, kā tur beidzās mums ar Vieglatlētikas federācijas vadītāju... Valdībai ir jāveido valsts kurss, jānosaka prioritātes un jāsadala nodokļu maksātāju nauda prioritārā secībā. Problēma ir tā, ka valdības ministri ar lielu interesi uzklausa visus, kam kaut ko vajag: vieglatlētus, kuriem vajag stadionus, dancotājus, kam vajagot jaunu stadionu Deju svētkiem, mūziķus, kam vajag akustisko koncertzāli, pindzelmaņus, kam neesot kur savus mālderējumus izstādīt, vajagot jaunu muzeju un lai valsts pērk viņu šedevrus (nacionālā kolekcija). Visiem kaut ko vajag, bet valsts budžets maziņš kā kiviča krāniņš, nodokļu maksātāju maz un paliek vēl mazāk, jo viņiem apriebjas, ka no katra nopelnītā eiro valsts savāc ceturto daļu, veikalā no katra iztērētā eiro vēl ceturto daļu, bet viņu ikdienas vajadzībām (ceļi, ārsti, skolas, pabalsti, pensijas) nekādi nepietiek. Vienā brīdī pieceļas un aizbrauc tur, kur tomēr arī priekš cilvēkiem pietiek

Būt par treneri sporta skolā ir ļoti izdevīgi, jo treneri saņem daudz lielākas algas, nekā parasto skolu skolotāji. Kur tad nu vēl dažādu līmeņu n-tās godalgas sportistiem (arī tiem, kuri uzvarējuši sacensībās ar 3-5 dalībniekiem atbilstošajā kategorijā). Kā tas iespējams, armija nevar nodrošināt sastāvu dēļ vārgajiem un slimīgajiem rekrūšiem, bet balvas par sporta sasniegumiem mērāmas miljonos?

Realitātē sports Latvijā ir par 50% fiktīvs. Es nevaru ar draugiem aiziet uzspēlēt futbolu ciema stadionā pie skolas, jo " viss aizņemts". Stadiona aizpildījuma grafiks nosedz visu dienu.Dabā tur var novērot skolēnus fizkultūras stundās skraidot, bet ne pieaugušo treniņus.Vienīgais izskaidrojums, ka uz papīra esoši sporta klubi saņem ziedojumus, mazgā naudu caur sporta būvju izmantošanu un tādējādi tiek uzturēts administratīvais aparāts gan sporta būvēm, gan "sporta klubiem". Reālu sportotāju tur vienkārši nav.

Lielais sports ir cilvēku ar īpašām vajadzībām kalve. Man viens radiņš ir no lielā bobsleja- muguras traumas un kāju vēnas viņa 35 gados sarežģī dzīvi. Un kur tad vēl dopings, kurš tiek saukts par "farmakoloģisko nodrošinājumu". Un vēl- valstij, kurā bērnu paliatīvajai aprūpei tiek vākti ziedojumi, nevajadzētu ar sportu zīmēties vispār! Kad visi bērni tiks ārstēti, aprūpēti un paēduši, tad varēs sākt domāt.

Sportā valsts iegulda ļoti daudz naudas, bet liela tās daļa paliek funkcionāru kabatās, un īsti līdz sportam nenonāk. Šo sistēmu raksturo nesenais gadījums olimpiskajās spēlēs, kad uz tām aizbrauca olimpisko spēļu dalībniece un funkcionārs, bet treneri atstāja mājās. Nevienā citā jomā nav tik daudz lieko cilvēku kā sportā. daudz par daudz asociāciju, federāciju, padomju, valžu utt.

Fogeli, arī vieglatlēti nav vajadzīgi. Un arī jūsu federācija ir tikai bezjēdzīga birokrātu un funkcionāru barotava.