Laika ziņas
Šodien
Pērkona negaiss

IT industrija nav domāta tikai vīriešiem

25. aprīlis pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā sieviešu diena IT jomā, tāpēc uz diskusiju par sieviešu iesaisti IT industrijā, biežākajiem stereotipiem, kas šo iesaisti kavē, kā arī par dāmu pienesumu šai nozarei un ieguvumiem no tās aicinājām četras IT sfērā strādājošas sievietes. Evija Goluba vada IT izglītības fondu Start(IT) un popularizē IT izglītību Latvijas skolās un arī plašākā auditorijā. Kate Mažāne ir Digital Freedom Festival izpilddirektore, iepriekš strādājusi Lattelecom, Elko grupā, arī aģentūrā LETA. Zane Segruma ir IT veterāne – jau vairāk nekā 10 gadu IT uzņēmumā Accenture, kur viņa atbild par dažādu biznesa grupu attīstību, pirms tam – IT kompānijā Alise/Tieto. Savukārt Anna Andersone izveidojusi divus IT jaunuzņēmumus un patlaban vada nevalstisko organizāciju Riga Tech Girls, kas iedvesmo un māca meitenes un sievietes programmēt un pievērsties tehnoloģiju jomai.

Tā kā jūs visas IT nozarē neesat pirmo dienu, kāda ir jūsu personīgā sajūta – vai meiteņu un sieviešu šajā jomā pamazām kļūst vairāk, ņemot vērā daudzās iniciatīvas, kas viņas uz to rosina? 

Zane. Pēc augstskolu statistikas, viņu kļūst vairāk. Bet pēc ikdienas sajūtas – nē. Tā aizvien ir viena no problēmām, ar ko cīnāmies, – lai sieviešu IT būtu vairāk. Accenture apņēmies līdz 2025. gadam panākt, lai uzņēmumā sievietes un vīrieši būtu 50:50, un tas ir izaicinājums. 

Evija. Latvijā notiek reforma Skola 2030, datorika skolās no 2020. gada būs obligāts mācību priekšmets, un redzam, ka 7.–9. klase ir izšķirošais brīdis, kurā patlaban meitenes izvēlas par sliktu tehnoloģiju priekšmetiem – tad notiek tas lūzums, veidojas daudz stereotipu, arī ģimeņu ietekmē. Tas ir laiks, kad šis priekšmets jāmāca interesanti, saistoši, parādot, ka tas ir kas vairāk nekā tikai programmēšana, lai meitenes izvēlētos tehnoloģiju priekšmetus apgūt tālāk arī vidusskolā. 

Vai nav tā, ka tagad daudzas meitenes izstudē IT augstskolā, bet pēc tam kā profesionāles šajā nozarē tomēr nenonāk? 

Anna. Tāda problēma noteikti pastāv. Latvijā no visiem IT jomā nodarbinātajiem sievietes ir tuvu 25%, un, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, šajā ziņā esam ļoti labā stāvoklī. Tajā pašā laikā vēl ir daudz, kur augt. Ja skatāmies uz meitenēm, kas iestājas IT studiju programmās, pieaugums ir no 21% līdz 27%. Taču IT jomā jau nonāk ne tikai tie, kas iet caur augstskolu. Manā pieredzē lielākā daļa labāko programmētāju ir bez universitātes IT izglītības. Viņi it kā "uzhako" (uzlauž – D. K.) šo izglītību – mācās visādos kursos, tiešsaistē, pašmācības ceļā utt. Sievietes, meitenes daudz vairāk ir pieradušas iet tradicionālo standarta ceļu – labi mācīties skolā, tālāk augstskolā. Bet IT jomā daļa no tā, ko māca augstskolā, līdz absolvēšanas brīdim jau ir novecojusi.

Lai IT jomā izlauztos un būtu ļoti labs speciālists, tev ir jāprot "hakot" savu attīstību. Tas meitenēm sokas grūtāk. 

Zane. Es datorzinības mācījos augstskolā. Strādāt sāku jau 1. kursā un varēju salīdzināt studijas un darba vidi. Universitātē mācītais ir ļoti labi pamati loģiskās domāšanas veidošanai, sapratnei utt., bet nozares ikdienā strādājam ar kaut ko pilnīgi citu – robotiku, mākslīgo intelektu, datu analīzi. Tās ir jaunas tehnoloģijas, kuras mēs paši iemācāmies un kurās apmācām cilvēkus, un to nevar apgūt augstskolā. Tāpēc man liekas, ka jebkurai meitenei, kas nav gribējusi iet šo akadēmisko ceļu, tāpat visas durvis ir atvērtas, jo iespējas IT jomā ir ļoti plašas. 

Kate. Man šķiet, IT nozarē esošās sievietes ir mazāk redzamas nekā vīrieši. Digital Freedom Festival cenšamies panākt dzimumu vienlīdzību – lai puse runātāju būtu vīrieši, puse – sievietes. Tas skaitlis lēnām aug – pērn sieviešu bija jau 40%. Bet arī citos pasākumos redzam, ka diemžēl sieviešu īpatsvars un "lomu modelis" sabiedrībā vēl joprojām ir "vīrietis – IT speciālists/IT vadītājs". Tas, kā var mainīt šīs profesijas pievilcību arī pašu sieviešu acīs, ir rādīt sieviešu veiksmes stāstus IT industrijā. Tā nav domāta tikai vīriešiem.

Vai biežākie stereotipi par IT nozari aizvien ir spēcīgi?

Evija. Daudz stereotipu joprojām veidojas ģimenēs. Vēl ir, kur augt, lai meitenei netiktu dota rokās lelle tikai tāpēc, ka viņa ir meitene, un lai puikam netiktu likts priekšā dators, jo viņš taču ir puisis. Tur arī rodas tā atšķirība. Zēns jau 5. klasē mācās kaut ko "hakot", bet pret meiteni mēdz būt attieksme – nu priekš kam viņai dators, viņa jau tāpat zina tikai, kā to ieslēgt un izslēgt! 

Zane. Arī kopējā sabiedrības izpratne par to, ar ko īsti nodarbojas IT sfēra, ir ļoti šaura. Cilvēkiem liekas – ja tu strādā IT, tu visu dienu vai nu kaut ko skrūvē, vai tikai skaties datorā un programmē, neredzi ne sauli, ne cilvēkus. Bet man, piemēram, pēc darba bieži gribas vienkārši paklusēt, jo visu dienu esmu to vien darījusi kā runājusi ar dažādiem cilvēkiem dažādās valodās. Tāpat mums augstskolā mācīja programmēt līnijās un uz papīra, bet šobrīd darba ikdiena ir low code un user experience, kam nav nekāda sakara ne ar programmēšanu, ne ar līnijām, – viss ir krietni atvērtāks, interesantāks. 

Evija. Mana lielākā pieredze ir ar projektu vadīšanu, bet, ienākot IT industrijā, kaut kas jauns bija Agile projektu vadība, kas būtiski atšķiras, taču par šādām lietām publiski īpaši daudz nerunā. Tāpat, piemēram, arī par to, ka liela daļa no IT industrijas ir dizaineri. Ir jārunā par šo dažādību.

Anna. Varbūt ir mazinājies stereotips, ka visi programmētāji staigā čībās un nemazgā matus, taču joprojām ir palicis tas, ka visi IT jomā strādājošie ir programmētāji, tehniski, eksakti cilvēki, kam ļoti labi jāpadodas matemātikai. Bet IT patiesībā ir arī tik daudz citu lomu! 

Evija. Jārunā arī par atalgojumu – šī ir industrija, kur ir augstākais atalgojums. Tāpēc vien ir vērts padomāt par pārkvalificēšanos vai citiem studiju virzieniem. Accenture ir būtkampi, mums StartIT ir online kursi, un šādu iespēju mācīties un pašizglītoties IT jomā ir ļoti daudz. 

Zane. Daudzi saka – man ir apnicis darīt vienu un to pašu, gribas mācīties, attīstīties. IT ir tieši tā joma, kur to var darīt tik daudz, cik vien pašam ir enerģijas. 

Evija. Ir arī skaidrs, ka digitālās prasmes nākotnē būs vajadzīgas katrā profesijā. Par to ir jādomā, un ne tikai sievietēm. Tehnoloģijas, iespējams, jau pēc 5–10 gadiem aizstās kādas darbības vai pat profesijas, un ir jāseko līdzi tam, kas notiek. 

Vai IT nozares iespējas nosedz arī humanitāro, sociālo lauciņu, kas sievietes profesionāli interesē vairāk? 

Anna. Tas ir IT jomas pluss un bonuss, ka te tu vari strādāt ar jebko. Meitenes bieži grib ārstēt dzīvnieciņus, glābt pasauli, uzlabot vidi, bet to visu var darīt arī ar IT, tikai ar vērienu.

Ja es vēlos glābt dzīvniekus, varu izmācīties par veterinārārstu un pieņemt 10 dzīvnieku dienā. Bet es varu arī izdomāt lietotni, ar kuru dzīvnieku īpašnieki var par viņiem labāk rūpēties, lai veterinārārsts vispār nebūtu vajadzīgs. Lietotne tad būs ietekmējusi 1000 dzīvnieku dienā. Mērogs, kādā varam darīt labu pasaulei, ar tehnoloģijām var būt daudz lielāks. 

Evija. Katrā jomā ir digitālais aspekts. 

Zane. No draugu loka es biju vienīgā, kas aizgāja studēt IT, bet pārsteidzošā kārtā šobrīd diezgan daudzas manas draudzenes tomēr strādā IT arī bez šādas izglītības. Jo šī nozare tiešām ir atvērta visiem, kuri ir gatavi mācīties un kuriem ir idejas un skaidrība, ko gribas izdarīt. 

Kate. Mainās arī pati korporatīvā vide un tehnoloģiju joma – tā kļūst vairāk orientēta uz cilvēku. Lielās korporācijas ievieš Lean, Agile pieejas, kas ir vērstas vairāk uz klienta izpēti, uz empātiju. Arī jaunuzņēmumu jomā pirms pāris gadiem vadībā bija finanšu tehnoloģijas, bet tagad jau vietā nāk uz cilvēkiem vērsti risinājumi, atstumto grupu iesaiste utt. Parasti sieviešu lielākā pievienotā vērtība darba vidē ir spēja empātiski iejusties situācijā un lomā.

Zane. Jo dažādāka ir komanda – gan dzimumu, gan nacionalitāšu u. c. ziņā –, jo tās radītais rezultāts var būt optimālāks, tāpēc ka uz risināmo problēmu skatāmies no ļoti dažādiem skatpunktiem. Industrija no šādas dažādības tikai iegūst.

Empātijas spēja, dažādība komandā… Kas vēl ir sieviešu īpašais pienesums IT industrijā? 

Evija. Varbūt tas ir mans stereotips, bet, ja sieviete ir nonākusi IT sfērā pārkvalificējoties, viņai nereti ir plašāka sapratne, interese un zināšanas par sabiedriskajiem procesiem, sabiedrisko labumu.

Anna. Sieviete nav labāka par vīrieti. Vienkārši sievietes zina labāk, kā jūtas citas sievietes. Ja mums ir komanda, kurā ir septiņi 30 gadu veci vīrieši, tad kā lai viņi rada IT produktu, kuru lietos 50 gadu veca sieviete?! Viņi to nespēs.

Lai radītu produktus, kas der arī sievietēm, komandā viņām ir jābūt, citādi tas vienkārši nedarbojas. 

Zane. Mēs vienkārši domājam citādi. Ir lietas, kas ienāk prātā vīriešiem, un ir lietas – kas sievietēm. 

Kate. Tehnoloģiju joma, kurā pašlaik sievietes pasaulē ir īpaši aktīvas, ir mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās – tieši tāpēc, lai brīdī, kad mūs apkalpos roboti vai viss būs automatizēts, tas nebūtu balstīts uz stereotipiem vai kādas noteiktas grupas interesēm. Ja robotu apmācītu tikai vīrieši, tam būtu ļoti vienpusīgs skatījums uz lietām.

Tad viss būtībā ir atkarīgs no pašu sieviešu gatavības ienākt IT nozarē. Kas, jūsuprāt, sievietēm tajā ir svarīgi saistībā ar darba apstākļiem – darba vidi, darba laiku, darba savienošanu ar privāto dzīvi, atalgojumu? Kādi ir izplatītākie maldi par šīm lietām, un kā ir realitātē? 

Zane. Maldīgs priekšstats noteikti ir tas, ka mēs sēžam putekļos, bez logiem, tikai pie datora. Ar datoru, protams, visi strādājam, bet tu darbā noteikti neesi izolēts no citiem, ikdienā ir ļoti daudz komunikācijas. Interesanta ir arī IT uzņēmumu globālā atvērtība – vari komunicēt ne vien ar kolēģi blakus, bet arī Indijā, Itālijā, Ziemeļvalstīs u. c. Tāpat man kā māmiņai ar diviem bērniem svarīga ir iespēja pieskaņot darba laiku citām savām vajadzībām – varu strādāt mājās, varu atnākt vēlāk, palikt ilgāk, izdarīt citā laikā.

Kate. IT speciālistu trūkums industrijā ir piespiedis lielās kompānijas ļoti domāt par darba kultūru. Visi veido gudrās darba vides, motivācijas sistēmas utt. IT kompānijas ir labais piemērs attieksmē pret darbinieku – lai viņam būtu ērti savienot darbu ar privāto dzīvi. 

Evija. Ļoti tiek strādāts pie kopējās vides radīšanas, ieskaitot kafiju un uzkodas birojā, arī iespējas mācīties un pārkvalificēties par kaut ko citu uzņēmuma iekšienē.

Anna. Darbs lielajās IT kompānijās ir ļoti labi atalgots, ar plašām izaugsmes iespējām un brīnišķīgiem kolēģiem – visi ir pozitīvi domājoši, komunikācija ir ļoti forša. Visās industrijās tā nav. IT jomā ir daudz iespēju strādāt arī mazos uzņēmumos, veidot savus uzņēmumus un arī strādāt "frīlansā" – būt pilnīgi neatkarīgam, ja vēlies. Nezinu nevienu citu jomu, kas būtu tik daudzpusīga un kur būtu iespējams strādāt gan mājās, gan tikai četras dienas nedēļā, gan pusgadu pavadīt siltajās zemēs, strādājot no turienes, u. tml. Sievietēm tas var būt īpaši svarīgi, kad ir mazs bērniņš. 

Zane. Augsts atalgojums – tam vajadzētu būt gana motivējošam apsvērumam visām dāmām, kas vēlas ņemt dzīvi savās rokās un nevis gaidīt princi baltā zirgā, kurš kaut ko atnesīs, bet pašām kaut ko sasniegt. IT industrija eksporta ziņā nu jau ir apsteigusi pat dzelzceļu, un tas ir veids, kā mēs, paliekot šeit, varam pietuvināties citu valstu atalgojuma līmenim. 

Cik liela progresīvajā IT industrijas vidē ir atalgojuma vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm? 

Zane. Cik es esmu saskārusies – tev ir vakance ar noteiktu algu, tu meklē kādu, kas būs atbilstošs, un tev ir vienalga, vai tas ir vīrietis vai sieviete. Runa ir par darbu, kas jādara. Bet ir dzirdēts, ka ir valstis, kur tas ir citādi, varbūt arī lielu uzņēmumu valdēs. 

Anna. Latvijā kopumā atšķirība starp vīriešu un sieviešu atalgojumu ir ap 10–15%. Pēc manas pieredzes, tas tā ir visās jomās, IT ieskaitot. Protams, ir progresīvi uzņēmumi, pamatā lielie, kas tam pievērš uzmanību un īpaši piestrādā, lai atalgojuma diskriminācijas nebūtu. Tomēr tas ir ļoti saistīts ar mums pašiem – cik gribam paprasīt, cik gribam pacīnīties. Man negribētos to atzīt, bet vīrieši par to, lai viņiem būtu lielāks atalgojums, cīnās vairāk, sievietes biežāk piekāpjas. Tas var būt kaut kas dabā, kaut kas iemācīts, bet tā ir. Arī es kā darba devēja esmu saskārusies ar to, ka vīrietis nāk un paprasa vairāk, pēc mēneša prasa pacelt algu vēl un tad draud iet prom, ja tas nenotiks. Sieviete to nedara, viņa pieņem – OK, šis ir tik, cik man maksā. 

Zane. Bet varbūt tas ir saistīts ar to, kas vīriešus darbavietā interesē vairāk, – biežāk tas ir, kur viņš var pelnīt maksimāli daudz. Sievieti interesē kaut kas vairāk, ne tikai algas cipars. 

Evija. Tas, manuprāt, ir saistīts arī ar to, ka Latvijā ir sākts algas publiskot. Man pašai ir bijusi nesapratne – cik tad es īsti varu prasīt? It īpaši, ja maini profesionālo vidi. Vīrieši tādā ziņā varbūt vairāk veic priekšizpēti. Sievietes arī kautrējas. 

Anna. Vajadzētu meitenēm mācīt būt drusku drosmīgākām, nekaunīgākām. Mums ir iemācīts, ka meitenei jābūt klusai, kautrīgai, jāpiekāpjas – cel roku, pirms runā, un esi priecīga par to, ko saņem. 

Vai tas iespaido arī karjeras iespējas sievietēm IT – amatu, projektu ziņā? 

Zane. Ja tu skaidri zini, ko gribi, tev ir jābūt gana drosmīgam, lai paprasītu – vai nu algu, vai projektu, vai tehnoloģiju. Ja sievietes grib būt novērtētas kā līdzvērtīgas, viņām tā arī jāuzvedas. Nav ko baidīties! Man pašai šķiet, ka sievietes IT nozarē netiek diskriminētas, bet ir sievietes, kam šķiet, ka tiek. Kādā konferencē novēroju – paneļdiskusijā vīrieši noskalda: "Tās ir muļķības, tas nestrādā!", savukārt sievietes cenšas to pateikt politkorektāk, un tas atstāj vārgāku iespaidu. Tad ir jautājums – vai viņas šādi tiek diskriminētas vai ne? 

Kate. Skaidrs, ka sievietes ir vairāk tendētas uz attiecību veidošanu, lai viss būtu gludi. Vīrietis var arī pagriezt muguru kādam, kas pirms tam bijis draugs vai labs kolēģis. 

Anna. Bet vai nav tā: kad strikti pasaka vīrietis, visi reaģē – jā, viņam ir viedoklis, bet, kad pasaka sieviete, – tā jau dzelzs vecene, «ar pautiem»! Uzreiz ir kaut kāds neliels sabiedrības nosodījums. Tāpēc daudzās sievietēs politkorektums ir ļoti dziļi iekšā – lai par viņām tā neteiktu. 

Zane. Tā ir personīgā vērtību sistēma – vai tu gribi justies politkorekta vai arī gribi justies līdzvērtīgi novērtēta. Jābūt gana drosmīgam, lai pateiktu – es esmu tas, es ticu tam, es uzskatu tā, un es darīšu tā. 

Evija. Domāju, ka mēs Latvijā statistiski esam par sievietēm vadošās lomās u. tml., bet kā sabiedrībai mums joprojām ir daudz stereotipu par to, ko sieviete drīkst vai nedrīkst teikt vai darīt. Tas ir arī sabiedrības attīstības jautājums.

Noslēdzot uz pozitīvas nots – kas jūs katru IT industrijā ir pārsteidzis? 

Zane. Es esmu mērķorientēts cilvēks, ikreiz esmu spējusi uzzīmēt, kā projekta rezultātam, manuprāt, vajadzētu izskatīties. Bet nekad neizdodas to sasniegt tieši tādā formātā, taču tas nenozīmē, ka tas ir slikti. Mani motivē gandarījuma sajūta par paveikto, kaut arī viss uzbūvētais ir virtuāls.

Evija. Ja IT industrijā ienāc no nevalstiskā sektora, šeit noteikti jārēķinās ar dinamiku, lēmumi tiks pieņemti ātrāk, ikdiena būs pavisam citāda. 

Kate. Varu piekrist, ka IT industrija ir ļoti daudzpusīga. Varbūt man pašai karjeras mainība nav bijusi tik strauja, bet zinu cilvēkus, kas IT sāk ar vienu jomu un pamazām kļūst par kaut ko citu. IT nozare ļauj ne tikai pilnveidoties, bet arī mainīt karjeras virzienu, pat par 180 grādiem. 

Anna. Mana pieredze ir tieši ar jaunuzņēmumiem, un pirmais, kas mani pārsteidza, kad radījām savu pirmo IT produktu, – ka tas pats sāk dzīvot savu dzīvi, cilvēki sāk to pirkt, mūsu kontā nāk nauda. Otrs – piesaistot investīcijas savam otrajam uzņēmumam, es biju Somijā ar astoņus mēnešus veco meitiņu padusē. Pārsteidza, cik pozitīva bija attieksme un ka bērns, kas sapulcē rāpo zem galda, ir pilnīgi normāli. Un uzņēmumam, kura dibinātāja ir mamma ar mazuli, piešķir investīcijas 100 000 eiro apjomā. Tas ir iespējams! Trešais pārsteigums bija par to, cik strauji viss notiek – ka mazāk nekā gada laikā produktam var būt jau 100 000 lietotāju visā pasaulē! 

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka viegli saprast komentu noraidošo toni, jo teksta virsraksts pats par sevi ir provokācija.
ivonex
i
Domāju , kaut kāda sacensība , ir pilnīgi nevietā . Ir lietas , kuras vīrietim ir gandrīz neiespējami saprast , nerunāšu par gejiem , cita , veču pasaules uztvere nav pieejama sievietēm . Bez tam sieviešu pasaules uztvere ir ļoti savādāka . Velns parāvis , es pat sievu nevaru saprast , pēc 30 laulības gadiem . Teiksim tā , es ieraugu katedrāli vienā veselumā , un tā man liekas burvīga . Sieva ierauga šķībi iemūrētu ķieģeli un no katedrāles majestātiskuma nekas nepaliek pāri . Nezinu vai tas attiecas uz visu pasauli , mums tā ir . Secinājums , dod Dievs , lai vadībā būtu abu dzimumu pārstāvji , un piedevām spētu saprasties .
trusis nejaukais
t
varbuut tad beidzot ir jaasaprot, ka ja jau pastaav biologjiskas atshkjiriibas starp sievieteem un viirieshiem tad pastaav arii atshkjriibas domaashanaa? nu taada pavisam elementaara doma nav aizkjeerusies smadzenees?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

ASV maldi Latvijas reālpolitikā(16)

Draudzīgais un neatslābstošais grūdiens, ko mūsu stratēģiskais partneris ASV sniedz Latvijai, lai tā uzlabotu banku uzraudzību, ir apsveicama lieta, kas, godīgi īstenota, gan no mūsu amatpersonu,...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē