Esat Liepājas mērs aptuveni četrus mēnešus. Atskatoties nesenā pagātnē, jums šķita reāli, ka Liepājas partija, kuras līderis Uldis Sesks bija domes priekšsēdētājs 21 gadu, pildīs vienošanos un jums izdosies iegūt mēra krēslu?
No pirmās dienas, kad noslēdzām vienošanos, vienmēr esmu dzīvojis ar pārliecību, ka tā ir reāla. Man nevienu brīdi nebija bažu. Tīri emocionāli viegla sašūpošanās notika, kad viena ar Saskaņu saistīta liepājnieka, polittehnologa aktivitātes feisbukā un citos sociālajos tīklos izsauca rezonansi arī Liepājā. Bet pārējā ziņā mums ir stabils, pragmatisks darbs. Jau uzreiz sadalījām nozares un atbildību.
Jūs šobrīd viens otram netraucējat?
Mēs viens otram palīdzam. Mums vairs nav koalīcijas līguma, esam to pārsaukuši par sadarbības līgumu.
Opozīcija ir asa?
Man nepatīk nevienu kritizēt. Opozīcija 99% gadījumu balso par domes lēmumiem. Opozīcijas deputāti ir izteikuši interesi tikties, esmu atradis tam laiku. Esam runājuši gan par gružu sētiņām, gan nepareiziem reklāmas plakātiem. Ir arī jautājumi, kuros diskusijas nav tik vienkāršas. Piemēram, šobrīd Liepājā notiek skolu optimizācija – pirms katra lēmuma, tajā skaitā divu mazākumtautību vidusskolu apvienošanas, es runāju gan ar opozīciju, jo Saskaņa sevi asociē ar mazākumtautībām, gan kopienu pārstāvjiem, lai izskaidrotu apvienošanas iemeslus.
Kādas reformas izglītībā plānotas?
Pieņemot lēmumus, analizējām situāciju. Kritēriji bija vairāki – Ministru kabineta noteikumi par skolēnu skaitu, kvalitātes kritērijiem, tajā skaitā centralizēto eksāmenu rezultāti. Tad vēl ir akreditācijā noteiktais līmenis, kas nevar būt zemāks par trešo līmeni (kopā četri), pāreja uz latviešu valodu, jaunā izglītības satura ieviešana. Vēl ir arī īpašie Ministru kabineta noteikumi par internātskolu un vakarskolu likvidāciju un iekļaujošo izglītību. Sekojot šiem principiem, svarīgi ir nepazaudēt kādu mērķgrupu, piemēram, internātskolas gadījumā ēkā, kas bija piemērota nepilniem 300 skolēniem, nākamā gada prognozes liecināja, ka būtu palikuši vairs tikai 40 skolēni. Tātad mums šī problēma nav akūta un varam realizēt iekļaujošo izglītību, piesaistot speciālos pedagogus un skolotāju palīgus, psihologus.
Cik skolu šobrīd ir un cik būs nākotnē?
Galvenais ir kvalitāte un izglītības saturs. Latvijas kartē skatoties, labākie panākumi ir skolās Rīgā, atsevišķās vietās Latgalē, Liepājā – viena. Tātad mums ir problēmas ar kvalitāti. Liepājā ir desmit vidusskolu, ieskaitot vakara/maiņu vidusskolu. Ir viena skola, kas ir laba visas Latvijas līmenī, vēl trīs skolas, kurās rezultāti ir diezgan labi, bet pārējās ir daudz lietu, kas jāuzlabo. Likvidējot internātskolu, tajā pērn sākto programmu Jūras zinības pārliksim uz citu vidusskolu, lai bērni nepazaudē iespēju mācīties tālāk. Ar vakara vidusskolu ir līdzīgi – 2020. gadā tā tiks likvidēta, bet gribam to saglabāt kā programmu. Skolu apvienošanā ir paredzēti divi soļi: tiks apvienotas divas mazākumtautību skolas – 2. un 12. vidusskola, piešķirot jaunu nosaukumu, iespējams, tā būs Liedaga vidusskola. Vēl tiks apvienota vakara/maiņu vidusskola ar 8. vidusskolu, kurā ir švakākie kvalitātes rādītāji un viens no sliktākajiem skolēnu piepildījumiem. Tā ir divplūsmu skola. Pagaidām. Abas skolas ir kvalitātes ziņā lejasgalā, un apvienojot ir diezgan mazs risks pasliktināt situāciju.
Cik tas ir izdevīgi, ņemot vērā, ka ēka tāpat jāuztur?
Līdzšinējās 12. vidusskolas ēkā notiks 10. vidusskolas mācību process, un tai būs iespēja atteikties no ēkas, kuru tā jau 25 gadus nomā no privātīpašnieka. Ekonomija gadā būs aptuveni 72 tūkstoši eiro. Savukārt vakarskolā bija paredzēti remontdarbi vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Kopumā reformas ieguvumus budžetā var aprēķināt tikai provizoriski.
Vai Liepāju skars arī izglītības ministres plāni pārskatīt finansējumu sporta būvēm?
Nē, bet ir jautājums par slēgto futbola halli. Projekta pirmo posmu, kas ir atbalstīts no valsts, jau esam pabeiguši. Vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas sapratām, ka nebūs valsts atbalsta. 2020./2021. gada budžetā vēl bija cerības, tomēr izskatās, ka būs vēlāk, bet ar valdību runāsim.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 20. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Rimpašēvics&KNAB
D
50 novadi