Viņa piebilda, ka Latvija nevar lepoties ar augstu atalgojuma līmeni, īpaši ņemot vērā, ka veikalos cenas ir Eiropas Savienības līmenī, bet ienākumi strādājošajiem krietni zemāki.
Viens no uzlabojumiem, kuros ir ieinteresēti arī darbadevēji, varētu būt būvpartnerība jeb ģenerālvienošanās, kas būtu saistoša visai nozarei un būtiski palielinātu algu, kas ir primārais jautājums.
Pēc Liepiņas paustā, iespējams, pēc tam varētu runāt par citādu virsstundu apmaksas modeli, tomēr tas noteikti nedrīkstētu būt mazāks par 50%, turklāt ar norunu, ka Latvijā palielinās alga.
Vienlaikus Labklājības ministrija norādīja, ka jautājums par potenciālām izmaiņām virsstundu regulējumā patlaban ir diskutējams un nav zināms, kāds rezultātā var tikt pieņemts gala lēmums. 2018.gada februārī plānotā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde pēc sociālo partneru lūgumu tika atcelta uz vēlāku laiku. Līdz ar to šis jautājums ir darba stadijā un par to vēl nav iespējams sniegt plašāku informāciju.
Jau ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) iepriekš paudusi, ka valdībai tuvākajā laikā būs jāmeklē risinājumi, kā samazināt virsstundu apmaksas slogu uzņēmējiem. "Valdībai būs rūpīgi jāpastrādā pie virsstundu apmaksas, lai nebūtu tik liels slogs, ka jāmaksā dubultcena. Jāmeklē risinājums, kā šo slogu uzņēmējiem samazināt," norādīja finanšu ministre.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle, nodokļu eksperte Elīna Rītiņa uzsvēra, ka patlaban virsstundu apmaksas sistēma ir būtiska ēnu ekonomikas sastāvdaļa. "Statistika rāda, ka samaksu par virsstundām Latvijā ir saņēmuši tikai 3000 darbinieku, bet Lietuvā un Igaunijā to ir daudzas reizes vairāk," sacīja Rītiņa.
Viņa piebilda, ka šī atšķirība ir tādēļ, ka Lietuvā un Igaunijā virsstundas ir jāapmaksā 50% apmērā jeb pēc koeficienta 1,5, bet Latvijā virsstundas ir jāapmaksā 100% apmērā jeb pēc divkārša koeficienta.
Nemaksā pat par pārstrādi
Stulbs tas LBAS
Jebkurš pārspīlējums ir stulbs