Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Levits: Sabiedrībā jāstiprina latviešu valodas un literatūras skolotāju profesijas prestižs

Pirmdien, 12. augustā, Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdi, lai pārrunātu latviešu valodas pozīcijas topošajā Skola2030 mācību saturā un iespēju stiprināt latviešu valodu valstiskā līmenī.

Levits interesējās par to, kā norit Valsts izglītības un satura centra (VISC) īstenotā projekta Skola2030 ieviešana, cik liela loma mācību saturā atvēlēta latviešu valodai un cik sekmīga ir VISC komunikācija ar skolām un pedagogiem, kuri nav tieši iesaistīti projekta izstrādes darba grupā.

"Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas loma ir jāstiprina ne tikai mācību saturā, bet arī jārunā par tās lietojumu sabiedrībā. Absurda ir situācija, ka valsts valodas lietojuma līmenis ir 60%. Latviešu valoda ir mūsu valsts simbols, kas ir jālolo un jāstiprina ilgtermiņā, jo spēcīgas Latvijas pamats ir stabila, literāri bagāta latviešu valoda," uzsver Levits.

Tikšanās laikā asociācijas valde ieskicēja vairākus problēmjautājumus, kam lūdza Valsts prezidenta vērību. Proti, centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti liecina, ka skolēnu vidū latviešu valodas zināšanas ir kritiski zemas – 2018./2019. gada CE rezultāti uzrāda tikai 49 % apguves līmeni. Tāpat arvien aktuālāks kļūst skolotāju paaudžu maiņas jautājums – aptuveni 1/3 pedagogu strādā pēc pensijas vecuma. Abas puses bija vienisprātis – pedagogu darbs ir jāpopularizē, stāstot par tā nozīmi gan praktiskā līmenī, gan kopumā no valsts attīstības perspektīvas. Tika pārrunāta arī latviešu valodas loma tādās Latvijai nozīmīgās jomās kā uzņēmējdarbība un zinātne.

Top komentāri

una
u
Levits runā par valodu UN literatūru. Atmodu sagatavoja arī literatūras skolotāji, aiz aizvērtām klases durvīm ļoti daudz varēja atklāt- gan neatļautos . gan sava laika drosmīgākos rakstniekus. 100gadīgā aktrise Elvīra Baldiņa uztraucas, ka mūsdienu jaunieši nezin latviešu izcilākos rakstniekus, pārmet skolotājiem sliktu darbu. Droši vien var pārmest skolotājiem, ka neprotestēja, bet jau sen skolu programmas neparedz mācīt literatūras vēsturi, bet gan nezināmu iemeslu dēļ māca literatūras teoriju ar fragmentārām ilustrācijām no darbiem. Skolēni nevar zināt tikpat kā neko no latviešu literatūras vēstures, jo to vienkārši skolā jau labi sen vairs nemāca. Viņi tāpēc arī nevar zināt, kā īsti mūsu senči dažādos laikos dzīvojuši, ko jutuši, pārdzīvojuši, jo to atklāj literatūra. Nezin kāpēc mēs paši audzinām mankurtus- tos, kas zin visu par Amerikas štatiem, bet aizmirst savu vēsturi. Varbūt to vēl var labot.
p
p
Kamēr bērniem,vecākiem būs tiesības, bet skolotājam pienākums,nekas nesanāks.
Labi teikts
L
Bet ko tas līdz ja pret latviešu valodas lietošanu darba vietās un ari iestādēs aktīvi diskriminē ne tikvien kolonisti bet ari pat paši latvieši ar tiem sadarbojoties. Ja neproti krieviski, lasies, šeit nestrådāsi... un lasās prom ari...
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 789

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bankas sabrukuma mācība(3)

Pēdējā laikā ziņās par finanšu sektoru dominē divas tēmas. Pirmā tēma ietver mudinājumus iedzīvotājiem ieviest aizvien jaunus digitālos risinājumus finanšu darījumu veikšanai. Otrā tēma ir saistī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē