LTRK atgādināja, ka Kurzemes biznesa kluba ietvaros, kas notika Liepājā, uzņēmēji kopā ar ekspertiem diskutēja par daudziem būtiskiem jautājumiem, tostarp par uzņēmējdarbības plānu, stratēģiju, pirmajiem soļiem krīzes pārvarēšanai.
"Uzskatām, ka labklājība nākotnē balstīsies uz eksportu un produktivitāti. Protams, mums šodien ir jādzēš "ugunsgrēki', bet likme jāliek uz galvenajiem vektoriem. Covid-19 krīze ir radījusi jaunu starta līniju arī valstu starpā, un tās valstis, kas startēs labāk krīzes pārvarēšanā, var uztaisīt uzrāvienu," pasākumā pauda Rostovskis.
Ēdināšanas uzņēmuma SIA Māras lācis pārstāvis Madars Markus-Narvils pauda, ka, iestājoties krīzei, uzņēmēji un arī fiziskas personas mēdz nonākt pie secinājuma - lai turpinātu izaugsmi vai paliktu līdzšinējās pozīcijās, ir jāmainās.
"Jāmaina savs redzējums, jāpārkvalificējas vai arī jāuzlabo, jāpilnveido savs produkts. Veicot darbus, kas līdz šim nav darīti. Pandēmijas laikā komunicējot ar dažādām pašvaldības un valsts iestādēm, secināts, ka valsts iestādes ir atvērtākas atrast abpusēji izdevīgu risinājumu. Pašvaldības iestādes no savas puses komunicēja, bet pieņēma lēmumus, balstoties uz savām vajadzība un interesēm," norādīja Markus-Narvils.
LTRK informēja, ka pasākumā norisinājās Top līderu diskusija, kurā līderi īsumā sniedza vēstījumu par savu pārstāvēto jomu. Tostarp pasākuma dalībnieki informēja par Covid-19 notikumu kopsavilkumu, secinājumiem par notiekošo un pieņemtajiem lēmumiem, stratēģiju, kas palīdzēs strādāt nākotnē.
Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) pauda pārliecību, ka lielai sabiedrības daļai pandēmija ir mainījusi tik ierasto stabilitāti zem kājām, taču jebkura situācija ir jāuztver kā izaicinājums un iespēju robežās jāmeklē risinājumi.
Pēc viņa sacītā, Liepājas pašvaldība jau no pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas ir operatīvi gatavojusi plānu ar galvenajiem atbalsta virzieniem visvairāk cietušajai sabiedrības daļai un nozarēm. Marta beigās sākta uzņēmēju aptauja un rīkota tikšanās Liepājas uzņēmējiem, lai noskaidrotu, kādus riskus rada ārkārtējā situācija un kā pašvaldība var iesaistīties ar atbalsta funkciju.
Vilnītis norādīja, ka patlaban Liepājas dome veic plānošanas darbus, kas vērsti uz darbaspēka stimulēšanu un darbavietu radīšanu. Tā pārorientē tradicionālos projektu atbalsta konkursus uz atbalstu konkrētām uzņēmēju grupām, piemēram, līdzfinansējums projektiem šogad būs pieejams tūrisma un ēdināšanas jomas atbalsta konkursa un kultūras jomas atbalsta konkursā.
Liepājas domes priekšsēdētājs, daloties savas pašvaldības prakses piemērā, informēja, ka Covid-19 dēļ pašvaldības budžetā šogad ievērojami palielināti izdevumi saistībā ar pilsētas vides labiekārtošanas darbiem, kuru veikšanai var piesaistīt vietējos uzņēmējus. Tāpat samazināta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās līdz šā gada septembrim.
Savukārt Attīstības finanšu institūcijas Altum (Altum) valdes loceklis Jēkabs Krieviņš atgādināja, ka kopš krīzes sākuma Altum finanšu instrumentu kopējais efekts tautsaimniecībā pārsniedz 235 miljonus eiro un ik dienu pieaug. Viņš uzsvēra, ka šis ir ļoti nozīmīgs atbalsta apjoms, kas ir iepludināts ekonomikā. Aptuveni divas trešdaļas ir īpašie krīzes instrumenti, savukārt pārējais - Altum ikdienas instrumenti. Latvijas uzņēmumi tos izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām. Pieprasījums pēc atbalsta instrumentiem nav mazinājies arī krīzē.
LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2019.gadā pārsniedza 17,2 miljardus eiro. LTRK pārstāv uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus.
Kuzja Ņilovičs