"Pēdējās dienās mediju vidē un sociālajos tīklos cirkulē mani neprecīzi izteikumi par to, ka es it kā prasu papildu stimulus, lai pieņemtu darbā invalīdus. Varu apgalvot, ka šī informācija ir interpretēta un izņemta no konteksta, jo pilnīgi piekrītu tam, ka cilvēkus ar īpašām vajadzībām ir jāintegrē darba tirgū un viņi var dot milzīgu pienesumu ikvienam, taču valsts līmenī jāizdara tādi mājas darbi, lai novērstu problēmas ar darba tiesiskajām attiecībām, pārlieku liela sloga uzlikšanu uzņēmējiem, kā arī risinātu citus jautājumus," skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Būtiski veikt arī izpēti par to, kādas profesionālās zināšanas pašreiz piemīt tiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri vēlas atrast darbu, lai tādējādi palīdzētu atrast atbilstošas vakances, vai arī pārkvalificēt uz tādiem arodiem, kur vērojams būtisks iztrūkums. LTRK vēlas tikties ar invalīdu apvienībām un organizācijām, lai pārrunātu pašreizējo situāciju, to, kādus risinājumus tās redz, kā arī kopā rosinātu diskusiju sabiedrībā par to, lai uzņēmēji nebaidās ņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kas var nest milzīgu pienesumu viņu biznesam.
LTRK arī uzskata, ka uz sarunu jāaicina arī Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija, lai sakārtotu tiesiskos regulējumu, kas pašreiz ir nelabvēlīgs abām pusēm.
"Izpētot likumdošanu, uzņēmēji, lai arī vēlas cilvēkus ar īpašām vajadzībām pieņemt darbā, bieži vien no ieceres atsakās, jo uztraucas, kas būs nākotnē un vai kādā brīdī nesekos darbinieku samazināšana, kas invalīdu gadījumā ir gandrīz neiespējama. Tas nostāda ne tikai uzņēmējus, bet arī šos cilvēkus sliktākā situācijā, jo viņi ir nevis aizsargāti, bet tiek izstumti no darba tirgus, lai arī kvalifikācija un profesionālās iemaņas ir atbilstošas," saka Rostovskis.
Savukārt Ekonomikas ministrija ir atbildīga ne tikai par uzņēmēju konkurētspējas celšanu, bet arī būvnormatīviem, kas pašreiz ir ļoti sarežģīti un būtiski sadārdzina ēku būvniecību un renovēšanu, paredzot milzīgus ieguldījumus tieši cilvēku ar īpašām vajadzībām nodrošināšanai.
"Ēkas, kas izmaksā miljonus, protams, ir pielāgojamas un būtiski projektus nesadārdzina, taču tajos objektos, kur investīciju apjoms ir neliels, nevar atļauties izbūvēt stacionāras invalīdu iekļūšanas un izkļūšanas sistēmas, tādēļ svarīgi ar atbildīgajām ministrijām pārrunāt citas alternatīvas, kā palīdzēt gan uzņēmējiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām "satikties" un kopā strādāt," uzskata Rostovskis.
LTRK biedri aptaujā norādījuši, ka būtiski vispirms integrēt darba tirgū bezdarbniekus un reemigrējušos tautiešus, lai tikai pēc tam domātu par imigrāciju. Kā viena no sabiedrības grupām, kas netiek pietiekami iesaistīta Rīgas biznesa forumā tika minēta cilvēki ar īpašām vajadzībām, tādēļ biedrība nolēmusi aktīvi rīkoties, lai rastu risinājumu darba resursu veiksmīgai izmantošanai un integrēšanai.