Rimšēvičs: Bezdarbs Latvijā ir sarucis zem dabiskā līmeņa

"Treknajos gados problēmu radīja pārāk straujā pieprasījuma izaugsme un tautsaimniecība bija jādzesē. Pašlaik bažas rosina situācijas nerisināšana darbaspēka piedāvājuma pusē jeb darbaspēka pieejamība. Tas nozīmē, ka šoreiz ir nevis jābremzē kreditēšana un patēriņš, bet jāveic pasākumi, kuri nodrošinātu uzņēmējiem darbaspēka pieejamību. Neko nedarot, Latvija zaudēs konkurētspēju un izaugsme bremzēsies," teica Rimšēvičs.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Bankas bažas apstiprina vairāku rādītāju dinamika, piemēram, par konkurētspējas pasliktināšanos liecina eksporta tirgus daļas kritums.

"Turklāt bezdarbs Latvijā jau ir sarucis zem dabiskā bezdarba līmeņa. Tā rezultātā pastiprinās spiediens uz algām, pieaug uzņēmēju izmaksas un tādējādi samazinās mūsu uzņēmēju konkurētspēja," sacīja Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks, lai meklētu atbildi uz jautājumu, kā risināt darbaspēka trūkumu. "Mūsu piedāvājums ir šāds - esošās darbaspēka rezerves mobilizācija; pārkvalifikācija, mobilitātes veicināšana; strukturālās reformas, optimizējot sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu; no Latvijas aizbraukušo cilvēku atgriešana, piemēram, izmantojot to, ka Brexit rezultātā šobrīd ir radies nelabvēlīgs noskaņojums pret cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs. Tāpat jāatvieglo augsti izglītotu un prasmīgu darbinieku imigrācija un jāveido darba devēju un valdības sadarbība darbaspēka trūkuma risināšanai, kā arī, mūsuprāt, jāpārskata tā saucamās 100-latnieku programmas pamatotība," pauda Rimšēvičs. 

Viņš atzīmēja, ka daļā no šiem punktiem jau ir sākta aktīva darbība, piemēram, atzinīgi vērtējama Valsts kancelejas rosinātā un Ministru kabineta atbalstītā valsts pārvaldes reforma, kas paredz samazināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu ik gadu par 2%. "Tas būs labs atspaids darba tirgum situācijā, kad akūti trūkst darba roku," piebilda Latvijas Bankas prezidents. 

Rimšēvičs arī minēja, ka lielākais bezdarbs ir mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, tāpēc būtisks uzdevums ir to apmācība un pārkvalifikācija, atgriežot darba tirgū. "Diemžēl Latvija atvēl maz resursu bezdarbnieku pārkvalifikācijai, tos novirzot mazāk efektīviem darba tirgus politikas instrumentiem," viņš sacīja. 

Tāpat Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijā ir būtiski jāpalielina profesionālās apmācībās un mobilitātes pasākumos iesaistīto bezdarbnieku skaits, kā arī nedrīkst aizmirst par jau sākto strukturālo reformu turpināšanu izglītības un veselības nozarēs.

"Atgādināšu, ka tieši kavēšanās ar strukturālo reformu īstenošanu ir iemesls, kāpēc par pārkaršanas pazīmēm jārunā jau pie 4-5% ekonomikas izaugsmes," uzsvēra Rimšēvičs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija 84 100 bezdarbnieku, kas ir 8,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.