Viņš norādīja, ka neformālajā sanāksmē notika plaša diskusija par vīzu politiku attiecībā uz Krieviju, kas veicināja arī kopīgu izpratni, ka nepieciešams apturēt ES un Krievijas vīzu režīma atvieglošanu, kas nozīmē daudz komplicētāku iespēju iegūt ilgtermiņa vīzas.
"Tas norāda uz ES vīzu politikas izmaiņām un tas vērtējams kā solis uz priekšu. Mēs vienojāmies, ka valstis, kas robežojas ar Krieviju un kurām ir šis lielais Krievijas pilsoņu pieplūdums, ņemot vērā drošības aspektus, varētu noteikt ieceļošanas, robežšķērsošanas liegumus, balstoties uz Šengenas kodeksu," sacīja Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka Latvija kopā ar Baltijas kolēģiem un citām valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju, sinhronizēs lēmumus, to spēkā stāšanos laiku, tomēr tas nenotiks vienas dienas laikā. Tāpat sanāksmē panākta vienošanās, ka jāturpina darbs pie tā, lai izlemtu, ko darīt ar 12 miljoniem spēkā esošajām ES vīzām, kas izsniegtas Krievijas pilsoņiem.
"Nav tā, ka šīs vīzas var anulēt ar vienu lēmumu. Tas nav iespējams ne juridiski, ne tehniski. Turklāt ne visas no šiem 12 miljoniem ir anulējamas. Vēl ir jāstrādā pie šī jautājuma, lai nolemtu, ko ar tām iesākt, bet, manuprāt, progress sarunās ir panākts," sacīja ārlietu ministrs.
LETA jau rakstīja, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojušies apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, tādējādi reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, trešdien paziņojis ES ārlietu dienesta vadītājs Žuzeps Borels.
Kā norādījis Borels, ministri bijuši vienisprātis, ka attiecības ar Maskavu nevar turpināt kā ierasts un, ka minētais līgums ir "pilnībā apturams".
Līguma darbības apturēšana nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk, piebildis ES augstākais pārstāvis ārlietās.