Viņš arī uzskata, ka šobrīd notiekošie protesti tiekot veidoti speciāli un tie derot partijām, bet ne valstij.
Viņš apgalvoja, ka AS ir vienots savā nostājā, proti, ka Stambulas konvencija nav skatāma šajā Saeimā.
Smiltēns arī vainoja "Jauno vienotību" un "Progresīvos" pie šī jautājuma "atvēršanas" šajā Saeimā.
Kā vēstīts, AS līdzās Nacionālajai apvienībai (NA) ir paziņojuši, ka atbalsta Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu lemšanu par Stambulas konvenciju turpināt nākamajā Saeimā. Vēl nesen abi politiskie spēki kopā ar citiem opozīcijas politiķiem un koalīcijas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) lēma par konvencijas denonsēšanu.
Arī ZZS šodien Saeimas frakcijas sēdē lems par prezidenta aicinājumu.
Tāpat trešdien sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par otrreizējai caurlūkošanai atdotā likuma par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas nodošanu atkārtotai skatīšanai komisijās.
Iepriekš likums tika skatīts Saeimas Ārlietu komisijā, kur vairākumu veido deputāti no partijām, kuras izstāšanos no Stambulas konvencijas atbalstīja. Komisiju vada opozīcijas politiķe Ināra Mūrniece (NA). Plašas debates Saeimas šīs nedēļas sēdē nav gaidāmas, jo noteiktā kārtība tās šādos gadījumos neparedz.
Prezidents ir aicinājis šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai, kuru ievēlēs pēc nepilna gada.
Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas "Jaunā vienotība" un "Progresīvie" iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ gaidāmi atkārtoti protesti.
Savukārt platformā "ManaBalss.lv" par Valsts prezidentam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neizsludināt šo likumu, nepilnu četru dienu laikā parakstījušies vairāk nekā 66 000 cilvēku. Tikmēr Saeimā jau iesniegtajā iniciatīvā, kurā parlaments aicināts turpināt dalību konvencijā, parakstu skaits sasniedzis vismaz 34 400.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.