Fragmenti no intervijas:
Saeima pieņēmusi Sociālā uzņēmuma likumu. Kāds labums sabiedrībai no šīs Latvijai pilnīgi jaunās uzņēmējdarbības formas?
Sociālais uzņēmums ir tāds, kas ražo preces vai piedāvā pakalpojumus tirgū, primāri orientējoties nevis uz peļņas gūšanu īpašniekiem, bet gan kāda lielāka sociāla mērķa vārdā. Tas nenozīmē, ka nevar būt peļņa, tas nenozīmē, ka visu dara brīvprātīgi, un tas arī nenozīmē, ka kādam kaut kas jāatdod tāpat bez maksas.
Kāds var būt šis sociālais mērķis?
Tie var būt daudzi un dažādi, sākot no palīdzības kādai īpaši jutīgai sabiedrības grupai līdz pat lielāku vides, kultūras, sabiedrības, klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai.
Līdz šim ar kaut ko tādu, šķiet, nodarbojās nevalstiskās organizācijas. Kas cilvēkus var motivēt veidot biznesu nevis lai pelnītu, bet gan lai būtu iespējas labdarībai?
Jūs būtu pārsteigti, uzzinot, cik daudz ir tādu cilvēku, kuros ir gan uzņēmēja gēns, gan sociālā labuma radīšanas, labdarības gēns. Viņi to vēlas realizēt vienā pasākumā. Lai nav jāveido daudzi uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi, ko visu kopā sarežģīti pārvaldīt.
Cik tādu ir Latvijā?
Pēc mūsu aprēķiniem šādu cilvēku un šādu uzņēmumu jau šobrīd Latvijā ir apmēram 120–150, tātad nav daudz, bet uzreiz gan jāsaka, ka tie nav precīzi dati, jo līdz šim nav bijuši pētījumi par šo jomu, nav bijis arī nekādu iespēju identificēt, kuri tie ir, jo sociālie uzņēmumi slēptās formās darbojās jau līdz šim – vai nu kā biedrību nodibinājumi, bet ar diezgan ievērojamu saimnieciskās darbības apgriezienu, vai kā parasti SIA, kā individuālie komersanti, bet ar sociālu mērķi. Likums iedod, pirmkārt, definīciju sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālajam uzņēmumam, otrkārt, kritērijus, treškārt, līdz ar šo likumu nāk līdzi arī atbalsta instrumentu grozs no valsts un pašvaldību puses, ņemot vērā, ka arī tās ir ieguvējas no sociālās uzņēmējdarbības.
Kāpēc nevarēja palikt, kā bija? Ne biedrību nodibinājumu, ne parasto komersantu ietvars īsti nebija piemēroti šāda veida uzņēmējdarbībai. NVO tiesiskajā ietvarā ir savi šķēršļi, kas bremzē vai apgrūtina, – ar saimniecisko darbību saistītie noteikumi un ierobežojumi. Komersanta statusā, ņemot vērā, ka valsts uz to skatās kā uz peļņas gūšanas pasākumu, arī netika dotas nekādas iespējas sociālā labuma aktivitātēm, izņemot to, ka var saņemt nodokļa atlaidi, ja ziedots biedrībām ar sabiedriskā labuma statusu, bet tas nav tas, ko sociālie uzņēmumi dara, – nav tā, ka tie vien izdala savu nopelnīto naudu.
Kāds ir tas labums, ko gūst pats uzņēmums, būdams sociālā uzņēmuma statusā? Nodokļu atlaides?
Pirmām kārtām es gribu teikt, ka motivācija esošajiem sociālajiem uzņēmumiem noteikti vispirms nāk no paša uzņēmēja attieksmes pret pasauli. Tā nav nekāda ārēja motivācija, kāpēc pēkšņi tagad liela daļa uzņēmumu kļūs par sociālajiem.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 16.oktobra, numurā!
Bluķis