Vairākās nozarēs pievienotā vērtība 2.ceturksnī ir samazinājusies. Varēja nojaust, ka mīnusu zonā ir transports, taču pievienotās vērtības sarukums par 3,7% ir nedaudz sliktāks par gaidīto. Tāpat nebija šaubu, ka nozares reformu dēļ pievienotā vērtība sarukusi finanšu pakalpojumos (-7,6%), laika apstākļi “samazināja” arī pārējo rūpniecību, kas galvenokārt ir enerģētika (-1,6%). Varam mierināt sevi ar domu, ka šogad gluži vienkārši nav paveicies. Tranzīts un meža nozare ir strauju svārstību riskam pakļautas nozares, 2.ceturksnī svārsta kustība bija lejupvērsta. Šogad būsim lēnāk augošā Baltijas valsts, bet pērn bijām straujāk augošā. Redzam sekas mazām investīcijām rūpniecībā un biroju ēkās nesenā pagātnē. Labojot šīs kļūdas, rezultāti neliks vilties.
Ir arī dažas iepriecinošas ziņas par mūsu ekonomiku. Vissvarīgākā no tām — komercpakalpojumu nozares pieaugums 2.ceturksnī ir paātrinājies līdz 8,9%. Ļoti labi, jo nedrīkstam atpalikt gudro pakalpojumu eksportā. Ir lieliski rezultāti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kurās pievienotā vērtība auga par 12,8%). Lauksaimniecībā labs būs viss gads, mežsaimniecībā gada otrā puse varētu būt sliktāka. Jau otro ceturksni pēc kārtas var redzēt, kā papildu nauda palīdz palielināt veselības aprūpē sniegto pakalpojumu apjomu. Pirmajā pusgadā nozares pievienotā vērtība augusi par 9%, abos ceturkšņos ļoti līdzīgi. Pie straujas izaugsmes atgriezusies viesnīcu un restorānu nozare (8,6%).
Sezonāli neizlīdzinātais IKP 2.ceturksnī gada griezumā auga tikai par 2,0%. Domājams, ka 3.ceturksnī tas augs straujāk (visdrīzāk nedaudz ātrāk par 3%), jo tad būs labvēlīga darba dienu skaita ietekme.
Algu pieaugums šogad nav zaudējis tempu, arī aizņemto darbavietu skaits turpina palielināties. Tāpēc ekonomiskā situācija sabiedrības vairākumam joprojām ir visnotaļ patīkama. Taču pie apvāršņa klīst mākoņi, nākamgad izaugsme visdrīzāk vēl piebremzēsies. Varam pamatoti cerēt uz izaugsmes paātrinājumu 2021. gadā un pēc tam. To varētu virzīt iespējama pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, Latvijas mājokļu investīciju cikla virzība, kā arī RailBaltica būvniecība. Ir ļoti svarīgi pasaules ekonomikai nelabvēlīgajā periodā nosargāt mājokļu tirgus optimisma aizmetņus. Cerību sniedz tas, ka Rīgas ekonomikā nav gaidāma izaugsmes bremzēšanās, galvaspilsētas eksporta nozarēm kopumā šogad klājas labi. Turklāt caur kreditēšanas un būvniecības cikla atgūšanos arī patēriņš šajā Latvijas daļā var arvien vairāk sākt dzīvot savu, no eksporta daļēji neatkarīgu dzīvi. Lieliskie panākumi investīciju piesaistē ļauj par pasaules ekonomikas sīkajām svārstībām nesatraukties arī Liepājai. Nepieciešamības gadījumā ir jāatbalsta izaugsme ar fiskālo stimulu, vēl jo labāk — Baltijas mērogā koordinētu. Šis nav īstais brīdis, kad uztraukties par valsts parāda līmeni, jo īpaši tāpēc, ka finanšu tirgi Latvijai maksā par naudas glabāšanu pat uz pieciem gadiem.
Galvenais bažu iemesls šobrīd ir reģionu labklājībai īpaši svarīgā apstrādes rūpniecība, kas gada nogalē un nākamgad varētu būt viena no vājākajām nozarēm. Koksnes produktu cenu kritums jau izpaužas, pastāv risks, ka nozares globālais vājums bremzēs līdz šim lielisko metālapstrādes un mašīnbūves attīstību.
Taču Latvijas ekonomikai nedraud ideju izsīkums par to, kā tuvākā un tālākā nākotnē attīstīties. Ideju ir papilnam un tās pamazām tiek īstenotas. Šī plāna apraksts vienā teikumā ir intelektuālo pakalpojumu īpatsvara kāpums pakalpojumu eksportā, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves daļas pieaugums ražošanā, vienlaikus turpinoties citu apakšnozaru, pirmkārt kokapstrādes attīstībai. Taču šo ideju īstenošanas grafiku var kādu laiku traucēt nestabilitāte eksporta tirgos.
zemu algu ekonomika