Savukārt elektroenerģijas lietotāju atbalstam, atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2022.gada valsts budžetā plānots novirzīt 43,6 miljonus eiro.
Vitenbergs skaidro, ka šis atbalsts ir būtisks gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta, palielināšanas perspektīvas.
Savukārt 26,6 miljonus eiro nākamajā gadā plānots izlietot naftas produktu rezervju uzturēšanai, bet 439 000 eiro tiks investēti enerģētikas politikas īstenošanas monitoringa veikšanā, ziņošanas sistēmas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu izstrādē.
Ekonomikas ministrs apskatā atzīmē, ka Latvijā ir aktuāla gan gāzes, gan elektroenerģijas infrastruktūras attīstība nacionālā un reģionālā līmenī, kā arī enerģijas piegādes ceļu un avotu diversifikācija, domājot par energoatkarības mazināšanu un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.
Ievērojot Covid-19 pandēmijas radītās sekas, tostarp energoresursu cenu kāpumu, īpaša uzmanība 2021.gadā esot pievērsta dažādu atbalsta mehānismu izstrādei gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem.
Vienlaikus, pēc Vitenberga paustā, turpinās arī aktīvs darbs, lai attīstītu elektroenerģijas infrastruktūru, stiprinātu valsts enerģētisko drošību un elektroenerģijas tirgus integrāciju. Īpaši būtisks esot projekts Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu, lai pārtrauktu Baltijas valstu atkarību no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām un pilnībā integrētu tās Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgū. Šo projektu plānots realizēt līdz 2025.gada beigām.