Viņa uzsvēra, ka, piemēram, mārketinga ierobežošanas un cenu politikas regulēšanas pasākumus par efektīviem alkohola ierobežošanai ir atzinusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), balstoties uz vairāku valstu pieredzi. Viens no pozitīvajiem piemēriem šajā jomā esot Lietuva. "Veicot kompleksus pasākumus gan attiecībā uz reklāmas ierobežojumiem, gan pašu tirdzniecības laiku, viņi [Lietuva] ir samazinājuši savu alkohola patēriņu ļoti, ļoti strauji, lai gan iepriekš viņiem bija viens no augstākajiem patēriņiem Eiropā," klāstīja speciāliste.
Runājot par sabiedrības izglītošanu kā vienu no efektīvākajiem instrumentiem alkohola patēriņa mazināšanai, Lazdiņa norādīja, ka Latvijā samazinās to 15 gadus veco bērnu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši alkoholu, tomēr šis rādītājs aizvien esot augstāks nekā vidēji Eiropā. "Tātad mums ir jāturpina stāstīt par to, kāds ir alkohola kaitējums," secinājusi eksperte.
Papildus viņa atzīmēja, ka būtiska esot arī ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība, kas īpaši būtu jāuzlabo Latvijas lauku reģionos. "Protams, viens no pasākumiem, ja mums izdosies, ir arī līdzmaksājuma atcelšana pacientiem, kuriem jau ir diagnosticēta narkoloģiska saslimšana," VM sagatavoto rīcības plānu cīņai ar alkoholismu ieskicēja Lazdiņa.
VM pārstāve piebilda, ka tuvākajā laikā paredzēts izvērtēt arī to, kā cīnīties pret odekolonu un citu kosmētikas un tīrīšanas līdzekļu dzeršanu apreibināšanās nolūkā. Tas gan esot ļoti sarežģīti risināms jautājums, tāpēc konkrētu priekšlikumu ministrijai vēl neesot.
Kā ziņots, valdība šodien skatīs VM izstrādāto rīcības plānu alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un alkoholisma ierobežošanai.
Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020. līdz 2022.gadam ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas turpinās līdzšinējo Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012. līdz 2014.gadam.
Saskaņā ar PVO datiem, alkohola lietošana ir uzskatāma par nozīmīgu riska faktoru priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei, kā arī ir cēlonis daudzām saslimšanām.
Pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis mirstībai no akūtām un hroniskām alkohola izraisītām slimībām, galvenokārt tās ir sirds - asinsvadu slimības, onkoloģiskās saslimšanas, aknu ciroze, kā arī tīšas un netīšas alkohola lietošanas izraisītās traumas. Latvijā 2017.gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.
Vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts. Turklāt alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.
Atbilstoši PVO izstrādātajā dokumentā Globālā stratēģija alkohola kaitīgās lietošanas samazināšanai noteiktajam alkoholisma ierobežošanas jomā politikas veidotājiem īpaša uzmanība jāpievērš alkoholisko dzērienu pieejamības un mārketinga ierobežošanai, nelegālā alkohola ietekmes mazināšanai uz sabiedrības veselību, kā arī veselības aprūpes nodrošināšanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, plānā ietverti uzdevumi un veicamie pasākumi alkohola lietošanas izplatības ierobežošanai četros rīcības virzienos - alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana, alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežošana un cenu politika, alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku indikatorrādītāju monitorings un pētījumi, kā arī alkohola atkarības ārstēšana un rehabilitācija.
Lai plāns tiktu īstenots, kopumā VM turpmākajiem diviem gadiem nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums 6 384 158 eiro apmērā, no kuriem 3 070 464 eiro paredzēti 2021.gadam, savukārt 3 313 694 eiro - 2022.gadam. Pie tam plānots, ka arī turpmāk šo mērķu realizēšanai ministrijai ik gadu būs nepieciešams papildu finansējums 3 460 032 eiro apmērā.
Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu 2021.gadam un turpmāk ik gadu VM virzīs kā prioritāro pasākumu, kuru izskatīs Ministru kabinets likumprojekta Par valsts budžetu 2021.gadam un likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Atbilstoši PVO 2018.gada apkopotajiem datiem par 2016.gadu, Latvijas rādītājs attiecībā uz reģistrētā alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju (11,1 absolūtā alkohola litri) pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, tomēr ir mazāks nekā Lietuvas (13,8 litri absolūtā alkohola) un Igaunijas rādītājs (15,8 litri absolūtā alkohola).