ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien nolēma par 145,8 miljoniem eiro samazināt finansējumu, kas Turcijai paredzēts kā bloka kandidātvalstij, ierobežot Ankarai pieejamos Eiropas Investīciju bankas aizdevumus un apturēt sarunas aviācijas jautājumos.
Sankcijas piemērotas pēc tam, kad Ankara vairākkārt ignorējusi ES un ASV brīdinājumus pārtraukt urbšanas darbus Kipras piekrastē.
Turcijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ES dalībvalstu ārlietu ministru pieņemtais lēmums nekādā veidā neietekmēs Turcijas apņemšanos turpināt savas aktivitātes Vidusjūras austrumos.
Ministrija pārmeta ES aizspriedumus un neobjektivitāti un uzsvēra, ka Kipras turkiem ir vienlīdzīgas tiesības uz salas dabas resursiem.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika, kuru atzīst vienīgi Ankara faktiski pilnībā ir atkarīga no Turcijas ekonomiskā atbalsta.
Tajā pašā laikā Ankara neatzīst starptautiski atzīto Kipras grieķu kontrolēto valdību.
Nikosija pieprasīja ES rīcību, reaģējot uz divu turku izpētes kuģu nosūtīšanu uz Kipras piekrasti, lai tās ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos veiktu dabasgāzes iegulu izpētes urbumus.
Eksperti lēš, ka Kipras piekrastē atrodas aptuveni 226 miljonus kubikmetrus lielas dabasgāzes iegulas.
Turcijas amatpersonas apgalvo, ka apgabali, uz kuriem nosūtīti kuģi, pieder Turcijas kontinentālajam šelfam vai salas ziemeļu trešdaļai.
ES piemēroto sankciju vidū ir arī augsta līmeņa dialoga apturēšana ar Turciju.
ES dalībvalstu ārlietu ministri arī ieteica Eiropas Komisijai (EK) turpināt strādāt pie iespējamajām finanšu sankcijām, vēršoties pret tiem, kas iesaistīti urbšanas operācijās.
Turcijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ES uzvedība esot nekonstruktīva un nemudina abas puses uz dialogu par resursu jautājumu.