Viņa skaidroja, ka mainīgajā globālajā kārtībā daudzas valstis, kas atrodas ārpus Eiropas kontinenta, skatās uz ES kā stabilitātes un drošības garantu.
"Esmu pārliecināta, ka ES noteikti spēlēs nozīmīgāku lomu starptautiski un globāli. Mums ir ārkārtīgi liels sadarbības potenciāls," teica Juhansone.
Jautāta, kas, viņasprāt, padara ES spēcīgu, Juhansone sacīja, ka tā ir kopīga vērtību sistēma un izpratne par demokrātiju.
"Tā ir daudzveidība un, absolūti noteikti, tā ir spēja un nepieciešamība meklēt kompromisus, atrast risinājumus visdažādākajās situācijās," pastāstīja EK ģenerālsekretāre.
Juhansone pilda EK ģenerālsekretāres amata pienākumus pārejas laikā, kad darbu beigs Žana Kloda Junkera vadītā Komisija un darbu sāks Urzulas fon der Leienas Komisija. Tāpat viņas pilnvaru laikā Lielbritānija izstājas no ES, ja netiek panākta papildu vienošanās.
"Šis tiešām ir ārkārtīgi izaicinošs laika posms. Joprojām nav skaidrības par mūsu turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju. Vienlaikus ir jāgatavojas, lai darbu sekmīgi varētu uzsākt jaunā EK. Tomēr ir virkne jautājumu, kas ir pašreizējās komisijas dienaskārtībā - sarunas par nākamā daudzgadu budžeta ietvaru, septembrī notiks ANO Klimata pārmaiņu konference, kas ir būtisks notikums," pavēstīja Juhansone.
Kā stāstīja EK ģenerālsekretāre, klimata pārmaiņas un Parīzes vienošanās ir viena no galvenajām pašreizējās EK prioritātēm. Tā būs prioritāte arī nākamajai Komisijai.
"Darbs neapstājas un ir ļoti daudz ikdienas darbu. Domāju, ka arī cilvēki Latvijā seko līdzi notikumiem un dzird, ka joprojām no jūras tiek izglābti kuģi ar cilvēkiem, kuri devušies labākas dzīves meklējumos, vai arī, kuri pametuši savu izcelsmes valsti, cerot pasargāt savu un bērnu dzīvību. Varu apgalvot, ka pašreizējās komisijas dienaskārtība ir ļoti piesātināta," informēja Juhansone.
Lūgta pastāstīt, kā plāno nodrošināt sekmīgu varas pāreju no priekšsēdētāja Junkera Komisijas uz Leienas Komisiju, Juhansone norādīja, ka EK ģenerālsekretariāts ir tā sauktais "prezidenta dienests". "Mēs nodrošināsim atbalstu prezidenta kandidātes komandai, piedaloties viņu darba plānošanā. Atbalstīsim arī komisāru kandidātus, palīdzot viņiem sagatavoties noklausīšanās procesam Eiropas Parlamentā. Ļoti daudz un dažādi, mazi un ne tik mazi uzdevumi, kur ģenerālsekretariāts ir galvenais un koordinējošais dienests EK," pavēstīja Juhansone.
Eiropas Parlaments ievēlēja Leienu par nākamo ES Komisijas priekšsēdētāju. Viņa ir sagatavojusi EK politiskās vadlīnijas 2019. līdz 2024.gadam, pamatnostādnēs uzsverot sešus Eiropas pamatmērķus, proti, Zaļais kurss Eiropai, ekonomika, kas darbojas cilvēku labā, Eiropa, kas atbilst digitālā laikmeta prasībām, spēcīgāka Eiropa pasaulē un jauns impulss Eiropas demokrātijai.
Aicināta komentēt Leienas izvirzītos mērķus, Juhansone sacīja, ka minētās prioritātes ir būtiskas visiem ES pilsoņiem.
"Tās ir lietas, kuru aktualitāti mēs redzam arī sabiedriskajās aptaujās, Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījumos. Pilsoņiem tās ir ļoti nozīmīgas. ES pievēršas tēmām, kas ir globāli nozīmīgas," pastāstīja Juhansone.
Runājot par Junkera Komisiju, Juhansone teica, ka ir daudz darīts, lai stabilizētu ekonomisko situāciju ES.
"Septiņus gadus pēc kārtas ES vērojama stabila izaugsme. Šobrīd tas ir vēl vairāk jānostiprina un jāiet tālāk," teica Juhansone.
Juhansone EK ģenerālsekretāres amatu pildīs līdz 1.novembrim. Kā meklēs nākamo ģenerālsekretāru, atkarīgs no nākamās EK lēmuma. Vaicāta, ja uz amatu izsludinās konkursu, vai plāno tam pieteikties, viņa atbildēja, ka neesot par to domājusi. "Es kā ierēdne pildu savus pienākumus. Uz šo jautājumu man šobrīd nav atbildes."
Kā ziņots, 1.augustā bijusī EK ģenerālsekretāra vietniece Juhansone sāka pildīt EK ģenerālsekretāres amata pienākumus.
2015.gadā toreizējā Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES tika iecelta EK ģenerālsekretāra vietnieka amatā.
Ārlietu ministrijā Juhansone strādāja kopš 2008.gada un bijusi valsts sekretāra vietniece, kā arī ES direkcijas vadītāja. Vēstnieces amatā Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES viņa tika iecelta 2011.gadā.
Pirms darba ārlietu dienestā viņa ieņēma augstus amatus Iekšlietu un Tieslietu ministrijās.
2014.gadā Juhansonei piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Vēstniece vadīja Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības darbu Briselē Latvijas pirmās prezidentūras laikā ES Padomē.
Juhansone beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, iegūstot latviešu valodas un literatūras pasniedzējas diplomu, kā arī jurista kvalifikāciju Juridiskajā fakultātē.
hjj
Domatajs