ISW izpētē secināts, ka Krievijas drošības spēki uzskata, ka ir jāpastiprina militārās darbības Ukrainā, nevis jāmeklē kara risinājumi sarunu ceļā.
Krievijas puse atzīst, ka tās spēki nav guvuši ievērojamus teritoriālos panākumus proporcionāli dzīvā spēka un tehnikas zaudējumiem. Neraugoties uz to, Krievijas militārā vadība turpina pieļaut ievērojamus personāla zaudējumus apmaiņā pret taktiskiem, bet ne operatīviem ieguvumiem.
"2024.gada decembrī pēc trīs mēnešu teritoriālajiem ieguvumiem un ievērojamiem personāla zaudējumiem septembrī, oktobrī un novembrī Krievijas spēku vidējais ikdienas virzīšanās temps palēninājās līdz aptuveni deviņiem kvadrātkilometriem. Tajā pašā laikā Krievijas militārie komandieri var būt mazāk nekā Vladimirs Putins noskaņoti pieļaut tik lielus zaudējumus, ja virzīšanās temps turpinās palēnināties," teikts ziņojumā.
Neraugoties uz to, Krievijas drošības un militārās amatpersonas nav gatavas izbeigt karu šo zaudējumu dēļ. Tā vietā viņi mudina Putinu pastiprināt militāros centienus, ierosinot daļēji iesaukt rezerves karavīrus, domājams, lai papildinātu kaujas lauku ar dzīvo spēku un tehniku.