Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Nausēda: Baltijas valstīm jāvienojas par Astravjecas AES elektroenerģijas bloķēšanu

Lietuva cer, ka Baltijas valstīm izdosies panākt vienošanos, kas nodrošinās Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektroenerģijas nenonākšanu to tirgū, trešdien paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, runājot kopīgā preses konferencē pēc tikšanās ar savu Igaunijas kolēģi Kersti Kaljulaidu.

Viņš norādījis, ka pašlaik Baltkrievijas elektroenerģija caur Latviju nonāk Baltijas valstu tirgū, tādēļ Lietuva nespēj pildīt Seima pieņemto likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs.

Pēc Nausēdas teiktā, tikšanās laikā šim jautājumam pievērsta liela uzmanība, jo vajadzīgi reāli, efektīvi soļi, lai situāciju mainītu.

Kā dienu iepriekš izteicās enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, Lietuva izstrādājusi un drīzumā piedāvās Latvijai un Igaunijai jaunu metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju un cer līdz vasaras vidum panākt vienošanos ar abām pārējām Baltijas valstīm par Astravjecas AES saražotās elektroenerģijas blokādi.

Lietuva uzskata, ka sākotnējā metodika, ko pērn izstrādāja trīs Baltijas valstis, bet apstiprināja tikai Latvija un Igaunija, to nenodrošina.

Pirms mēneša Kreivis paziņoja, ka saskaņā ar Lietuvas pārvades tīklu operatora Litgrid datiem Lietuva caur Latviju pērk Astravjecas AES ražoto elektroenerģiju un, ja tirdzniecība turpināsies tādā pašā apmērā, gada laikā samaksās par to 120 miljonus eiro, tādējādi palīdzot finansēt turpmāko Astravjecas AES celtniecību.

"Metodikas darbojas tikai tad, ja par tām vienojušās visas valstis, citādi tām nav jēgas. Tādēļ par šo jautājumu mēs vēl runāsim ar partneriem," žurnālistiem sacījis Nausēda.

Kaljulaida uzsvērusi, ka viņas valsts elektroenerģiju no Krievijas nepērk, bet atzinusi, ka Igaunijas tirgū Krievijas elektroenerģija ir.

Viņa norādījusi, ka Igaunija ar deviņām elektrolīnijām pieslēgta pie tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Baltijas valstis savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, taču ne pa vienu no šīm līnijām nepērk elektroenerģiju.

"Tas nenozīmē, ka Igaunijas tirgū nav Krievijas enerģijas. Lielākā daļa šīs enerģijas no ziemeļiem ienāk NordPool tirgū," skaidrojusi Igaunijas prezidente. "Daļa no mūsu patērētās enerģijas cēlusies no Krievijas, bet cik liela ir šī daļa, to nevaru pateikt."

Vienlaikus Kaljulaida pievērsusi uzmanību nepieciešamībai drīzāk aplikt ar nodokļiem elektroenerģiju no trešajām valstīm, kur tā tiek ražota, piesārņojot vidi un panākot sev priekšrocības konkurencē ar Eiropas Savienības ražotājiem.

"Strādājam, lai Eiropas Savienība pēc iespējas drīzāk apliktu ar nodokļiem pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību, jo augsto CO2 izmaksu dēļ Eiropa samazinājusi enerģijas ražošanu un pašlaik nav redzams, ka vietā nāktu zaļā enerģija," viņa sacījusi, piebilstot, ka šī problēma būs atrisināta, kad Baltijas valstu elektrotīkli būs sinhronizēti ar pārējo Eiropu.

Igaunijas prezidente arī izteikusi cerību, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis sekmīgi virzīsies pa zaļās enerģētikas ceļu.

Kā norādījis Nausēda, tikšanās laikā runāts arī par drošības un aizsardzības jautājumiem, Covid-19 pandēmijas kontroli, sadarbību starptautiskajos formātos, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un Baltkrievijā, kam Lietuva un Igaunija seko ar satraukumu.

"Redzam, ka Baltkrievijā turpinās cilvēktiesību pārkāpumi, tiek vajāta opozīcija. Diemžēl līdzīgi procesi pastiprinās arī Krievijā - [Alekseja] Navaļnija apcietināšana, opozīcijas līderu vajāšana. Un, protams, mūs ļoti uztrauc arī parādības, kas saistītas ar vēstures falsificēšanu, kā arī apkaunojošais lēmums vajāt mūsu tiesnešus un prokurorus, kuri centušies atjaunot taisnīgumu [1991.gada] 13.janvāra lietā," viņš atzinis.

"Mēs ar to nesamierināsimies, un uzskatu, ka ar to nedrīkst samierināties arī visa Eiropas Savienība, kura tieši pašlaik ir sankciju apspriešanas procesā," uzsvēris Lietuvas prezidents.

Lietuvas un Igaunijas prezidenti pārrunājuši arī situāciju Gruzijā, kam, pēc Kaljulaidas teiktā, "tiek ļoti vērīgi sekots tiklab Viļņā, kā Tallinā". Atzīts, ka ir svarīgi kopā domāt, kā palīdzēt veicināt politisko dialogu Austrumu partnerības valstīs.

Igaunijas prezidente preses konferencē nav piemirsusi pieminēt arī Lietuvas basketbolu, atzīstot, ka igauņu līdzjutēji cītīgi seko līdzi gan Lietuvas vīru izlases, gan Kauņas kluba Žalgiris sacīkstēm.

"Ik reizi, kad Lietuvas izlase vai Kauņas Žalgiris Eirolīgā iziet laukumā, Igaunijas mājās tūkstošiem vīru apvelk zaļus krekliņus, izņemot, protams, tās reizes, kad otrā laukuma pusē spēlē igauņi," viņa stāstījusi.

 

Top komentāri

ironiski
i
Pie reizes ir jāvienojas arī par Būtinģes naftas termināļa, Mažeiķu naftas rūpnīcas un Akmenes cementa rūpnīcas bloķēšanu. Ja jau cīnīties, tad ar visiem ļaunumiem.
Edvins Eglitis
Jaa, sitas Gitans Nausēda ar Latviju labprat pievientos Eiropas Savienibas energijas tiklam. Probleme tada; ES nav ne naftas, dabiska gaze, ogles, nozimigas koksnes. Vai tad Gitans Nausēda doma piesuukties pie AES ja jauna valdiba paradas Baltkrievijaa ?, Varbut, budams labs uzticigs kommunists, izrada solideritati kaut gan Eiropas Savienibas enegijas tiklam nav nekadas praktiskas nozimes vai nakotne. Bleedigi slavenais tzzionists un izcil sociopats Henry Kissenger reiz teica ka sabiedribu kontrole ar edienu, bet valsts kontrole ar energijas resorciem..... Gitans Nausēda ir ar mieru ka Lietuvas enegiijas resorsi (un visa Lietuva) tiek kontroleta un potenciali manipuleta . Es domaju Latvijas valdibai ir lidzigs uzskats ka labprat dot svesai varai ietekmi un kontroli par visu valsti. Lai pielaut sadu ietekmi ir par ko musu valdibas cilveki tiek dasni maksati un kompenseti.
Saule
S
Lietuva bīda savas biznesa lietas....
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē