Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Nausēda: Eksperti varētu pārliecināt kaimiņvalstis nepirkt elektrību no Astravjecas AES

Baltijas valstu diskusijām par Baltkrievijas būvēto Astravjecas atomelektrostaciju (AES) vajadzētu no politikas pāriet uz ekspertu līmeni, kur Lietuvas puse varētu kaimiņvalstīm pierādīt kaitējumu, ko radītu elektrības iegāde no šīs kodolstacijas, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Žurnālistiem Viļņā viņš pirmdien pauda cerību, ka tehniskie argumenti varētu pārliecināt Latviju un Igauniju, ka tādas elektroenerģijas iegāde nesniegtu ekonomiskus ieguvumus un kaitētu mērķim sinhronizēt Baltijas valstu energotīklus ar Rietumvalstīm, atvienojot tos no Krievijas tā dēvētā elektroenerģijas loka BRELL.

"Velns slēpjas sīkumos, un ir daudz lietas, kas ir saistītas ar šī jautājuma tehnisko pusi un tās varētu parādīt, ka elektrības iepirkšana no Astravjecas, ja tur tiks uzsākta ražošana, nekādā veidā nav ekonomiski izdevīga, bet ir izšķiroša ģeopolitiskā ziņā un sinhronizācijas projekta īstenošanai," klāstīja Lietuvas prezidents.

"Es uzskatu, ka visam smaguma centram no politiskā līmeņa ir jāpāriet uz zemāku līmeni, kur ministri un enerģijas eksperti varētu precīzi paskaidrot visu lēmumu vai seku ķēdi, kas varētu būt saistīta ar solidaritāti, kas pašlaik ir ierobežota, un tad mums jāļauj saviem partneriem izlemt," Nausēda teica.

Viņš uzsvēra, ka "pašlaik būtu patiešām pāragri kaut ko uzskatīt par galīgi izlemtu vai beidzot radušos skaidrību".

Politiskā līmenī "gan Baltkrievija, gan partneri Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā ir informēti par mūsu principiālo lēmumu nepirkt, un tad jautājums ir pat to, ka, ja tāda atomstacija patiešām sāks darboties, kāds būs tās ekonomiskais modelis un ekonomiskais pamatojums", paskaidroja Nausēda.

Lietuvas amatpersonas pieļauj, ka Astravjecas AES saražotā elektrība Baltijas valstu tirgū var nonākt caur Latviju, kura ir noraidījusi Lietuvas ierosinājumu bloķēt šo elektrību.

Lietuva Astravjecas AES uzskata par nedrošu, un šīs valsts Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no šīs un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, bet drīz pēc tam vērsās pie Latvijas, Igaunijas un Polijas, aicinot neielaist arī šajās valstīs elektroenerģiju, kas ražota šādās nedrošās atomelektrostacijās.

Savukārt Latvijas Ministru kabinets aizvadītajā nedēļā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz "brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu", skaidrojot, ka tas darīts nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām.

Pašlaik elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltijas valstīm un trešajām valstīm norit vienīgi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, bet Latvijas valdības lēmums paredz tai atvērt Krievijas robežu. Latviju un Krieviju savieno 330 kilovoltu elektrolīnija, bet savienojuma ar Baltkrieviju Latvijai nav.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem, taču Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.

Astravjecas AES projektu īsteno Krievijas korporācija Rosatom.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē