Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 1. novembris
Ikars

20. janvāris, 2011

Audzinātāj, vai Dieva vairs nav? © DIENA

Bērnudārzs Madara Slokā ir pēc padomju laika projekta celta tipveida sabiedriskā ēka. Kantainajā divstāvu namā, kuram blakus slejas tikpat bezpersoniska, apbružāta piecstāvu blokmāja, jau atklāšanas dienā vadība centās ieviest citu ideoloģisko piepildījumu. Luterāņu mācītājs Aivars Beimanis, 1991. gada jūlijā iesvētīdams Madaru, bērnudārzam uzdāvināja vienkāršu koka krustu. Neviens nevarēja iedomāties, ka 20 gadu vēlāk pie zāles sienas piestiprinātais krusts, tāpat kā Dieva vārda pieminēšana bērnudārzā var izrādīties tabu.

Filmas Eglītes/Jolki gadījums © DIENA

Acme pārstāvis Oskars Killo piekrīt, ka pirātisma problēmā Latvijā daļēji vainojama «zemā pirktspēja un šaurais tirgus, jo kinobiļetes ir nesamērīgi dārgas, tehnoloģijas attīstās aizvien straujāk un arī cilvēku domāšanā valda princips - kāpēc maksāt, ja var dabūt par brīvu».

Bez nosaukuma

«Vienīgais šķērslis, kas noteikti nav nepārvarams, ir personāliju jautājums. Varbūt ir daži cilvēki, kuriem šķiet, ka viņi paši politikā ir svarīgāki par politiku.»

Sēdinās pie viena galda © DIENA

Jautājums, kā glābt ģimenes valsts pabalstu un vai to varētu darīt uz lielo pensiju piemaksu rēķina, tiks skatīts Saeimas Sociālo lietu komisijas rīkotā plašā sanāksmē 8. februārī. Pie kopīgā sarunu galda tautas kalpi aicinās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valdes, dažādu ģimenes interešu pārstāvošo organizāciju, kā arī pašvaldību pārstāvjus, Dienai trešdien sacīja Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS).

Bez nosaukuma

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pamatoti atzīst, ka ZZS pārvaldītajās nozarēs notiek izvairīšanās no jautājumu apspriešanas, atliekot lietas, kas tik un tā kaut kad būs jāveic. Grūst iekšā naudu (kuras jau tā ir maz!) slikti funkcionējošās struktūrās nav prāta darbs, kaut arī politiķiem tas nodrošinātu pozitīvus reitingus.

Nokļūt starmešu gaismā © DIENA

Pārliecinošs sniegums un pretinieces blāvā spēle ļāva Latvijas tenisistei Anastasijai Sevastovai (46. vieta pasaules rangā) Austrālijas atklātā čempionāta otrajā kārtā ar 6:4, 6:2 pieveikt izlikto sportisti beļģieti Janīnu Vikmaijeri (24.) un pirmo reizi karjerā iekļūt trešajā kārtā kādā no sezonas četriem lielajiem - Grand Slam - turnīriem. Liepājnieces nākamā pretiniece būs krieviete Vesna Manasjeva (146.). Ja izdosies attaisnot favorītes statusu, astotdaļfinālā iespējama tikšanās ar pasaules pirmo raketi Karolīnu Vozņacku.

Bez nosaukuma

Dažu deputātu ideja saglabāt ģimenes valsts pabalstu apjomu nemainītu, mazinot piemaksas lielajām pensijām (tām, kas pārsniedz Ls 600), liekas nepārdomāta. Aicināt pensionārus ziedot daļu no savas naudas nākamo paaudžu vārdā būtu saprotama, ja nepieciešamā summa nu nekādi nebūtu iegūstama citiem līdzekļiem.

Rīgas acī investēs piecarpus miljonus latu

Ar Rīgas domes svētību SIA Rīgas satiksme (RS) dibinās meitasuzņēmumu Rīgas acs, kas piecu gadu laikā plāno investēt 5,43 miljonus latu informācijas sistēmas ieviešanā. Pieejamā informācija par šo projektu gan neļauj saprast, kāpēc tas neatliekami jāīsteno tieši tagad un vai šos līdzekļus nebūtu lietderīgi izlietot citiem mērķiem.

Interneta pirātisma apkarošanā vārgi panākumi © DIENA

Par spīti Eiropas Savienības un ASV tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu kaujinieciskajiem solījumiem «izravēt» interneta pirātisma nezāles un beidzot ieviest kārtību digitālās produkcijas lauciņā, ar vārdu pārvēršanu darbos īsti nesekmējas. Pētījumi rāda, ka pasaulē vidēji seši no katriem desmit programmu eksemplāriem tiek iegūti nelegālā ceļā, jaunattīstības valstīs pirātisko programmu īpatsvars pārsniedz 90%.

Nelāgā «astoņkāju» tradīcija © DIENA

Laikā, kopš Uldis Augulis (ZZS) kļuvis par satiksmes ministru, no dažādu ministrijas kontrolē esošu uzņēmumu valdēm atbrīvoti jau 22 cilvēki. Starp viņu aizstājējiem netrūkst cilvēku, kuri kandidējuši vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības sarakstiem. U. Augulis atzīst, ka izmaiņas uzņēmumu valdēs vēl var turpināties.

Bez nosaukuma

Krievijā strādājošais hokeja aģents Aleksejs Dementjevs palīdzējis NHL kluba Našvilas Predators organizācijā nokļūt latviešu aizsargam Kārlim Skrastiņam. Pēc Dementjeva teiktā, viņš bijis vidutājs ne tikai juridiskajos jautājumos, bet pēc kluba ģenerālmenedžeru prasības arī ieteicis Skrastiņam spēlēt izteiktu aizsardzības hokeju.

Slepkava upuri saticis Facebook

Šokējošā slepkavība kaimiņvalstī Lietuvā, kad kāds 14 gadu vecs pusaudzis pagājušajā nedēļā nogalināja 13 gadu vecu meiteni, nokļuvusi pasaules preses uzmanības lokā. Tā izpelnījusies īpašu vērību tieši abu jauniešu iepazīšanās vietas, proti, sociālā tīkla Facebook, dēļ.

Uzbekistāna iznīcina PSRS laika pieminekļus

Uzbekistāna sākusi PSRS laika pieminekļu iznīcināšanu, raksta Krievijas laikraksts Novije Izvestija. Pēc Uzbekistānas prezidenta Islāma Karimova pavēles pamazām jaucot nost pieminekļus, kas slavē PSRS karavīru lomu Otrajā pasaules karā, kā arī «uzbeku un krievu tautu draudzību». Esot demontēti arī visi krievu rakstnieku pieminekļi, tomēr ar vienu izņēmumu - literātam Aleksandram Puškinam veltītais vēl atrodoties savā vietā.

Šūpolēs © DIENA(1)

Ar draugu, kurš ir viens no saprātīgāk domājošajiem man pazīstamajiem cilvēkiem, nesenajā sarunā nekādi nevarējām rast vienprātību jautājumā par ģimenes valsts pabalstiem. Lai glābtu valsts budžetu, protams, tie ir jādod tikai trūcīgajiem, viņš, kuram pašam bērnu vēl nav, teica. «Bet vai tu zini, ka tas brīdis, kad manā kontā ieripo astoņi lati, ir teju vienīgais, kad saprotu - valsts uzsit man uz pleca par lēmumu radīt bērnu,» es oponēju.

Zinātnieki: pārapdzīvotība nav problēma(1)

Septiņmiljardā Zemes iemītnieka sagaidīšana būs liels notikums, tomēr līdz ar to parādījušās bažas, ka turpmāka cilvēku populācijas palielināšanās var radīt milzu problēmas mūsu planētai. Jau pašlaik daudzos nabadzīgajos reģionos cilvēki cieš no pārtikas un tīra dzeramā ūdens trūkuma, globālo klimata izmaiņu dēļ var samazināties lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība un izzust medījamie dzīvnieki un daudzas zivju sugas. Līdz ar lielāku iedzīvotāju skaitu var pieaugt piesārņojums un saslimstība ar dažādām infekcijas slimībām.

Pirātu bezgalīgais visums © DIENA(1)

Nekāds likums vai draudi un soda sankcijas neaizliegs cilvēkiem lietot to, kas viņiem ir nepieciešams, patīk un ir lietošanā ērts. Šķiet, šo rūgto patiesību aizvien vairāk saprot arī tie, kas ražo vienu no visvairāk nelikumīgi iegūtajiem (saprotamākā valodā - zagtajiem) digitālās un interneta ēras produktiem - filmas.

Bez nosaukuma

Var jau saprast, ka pārjūras kaimiņiem pieriebies: «svensonus» vaino teju visās Latvijas nelaimēs. Tomēr nevajag braukt otrā grāvī. Var piekrist Zviedrijas ārlietu ministram, ka Parex bija pēdējais sitiens pa vadzi, kurš pārlūza, tomēr apgalvot, ka lētu kredītresursu ieplūdināšana Latvijā nav vainojama, ir dīvaini. K. Bilta kungam varētu atgādināt, ka pašas Zviedrijas bankas ir atzinušas, ka piesardzības kreditēšanā trūcis.

Pasaule gaida septiņmiljardo iedzīvotāju

1999. gada 12. oktobrī Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā piedzima Adnans Nevičs, kuru ANO godināja kā planētas sešmiljardo iedzīvotāju. Iespējams, dienā, kad Adnans svinēs savu 12. jubileju, pasaulē būs nācis septiņmiljardais Zemes iedzīvotājs. Demogrāfi nosacīti pieņēmuši, ka tas, visticamāk, būs zēns, kura dzimšanas vieta būs mazs ciemats Utarpradēšas štatā Indijā.

Gripas pirmie upuri - divi vīrieši

No gripas un tās izraisītajām komplikācijām šajā sezonā miruši 45 un 49 gadus veci vīrieši, informēja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) pārstāve Inese Skrastiņa.

Garīga satura mājaslapā arī mazgadīgas meitenes © DIENA

Interneta vietnē abct.lv, kurā reģistrētiem lietotājiem ir iespēja apmainīties ar viedokļiem un dažādām aktuālām tēmām par garīgo dzīvi, pašā sākumlapā kāds interneta lietotājs izvietojis fotoattēlus, kuros atainotas mazgadīgas meitenes izaicinošās pozās. Visi attēli tiešsaistē tālāk savienoti ar starptautiskām mājaslapām, kuru saturs atgādina bērnu pornogrāfiju.

Plusi un mīnusi © DIENA

Man patīk, ka Anglijā cilvēki saka «lūdzu», «paldies» un «atvainojiet» pat tad, ja es esmu tā, kura kādam uzkāpusi uz kājas. Lielveikalos kasieres uzsmaida un, pirms sāk apkalpot nākamo klientu, pagaida, kamēr es iesaiņoju savus pirkumus. Jāatzīst gan, ka tas man dažkārt liek justies neērti un, cik vien iespējams steidzīgi, samest produktus iepirkumu maisiņā, jo negribu aizkavēt pircējus rindā aiz manis.

Eiropiešiem būs jāpacieš ilgāks darba mūžs, jo kontinents strauji noveco

Demogrāfi apgalvo, ka vidēji vienam pārim jārada 2,1 pēcnācējs, lai valstī iedzīvotāju skaits nemainītos. Jau 90. gadu beigās Rietumeiropā vienai sievietei piedzima vidēji 1,4 bērni. Negatīvā tendence ir saglabājusies līdz mūsdienām, jo Vācijā un Polijā viena sieviete dzemdē 1,3 bērnus, Itālijā un Spānijā - 1,4. Vislabākie dzimstības rādītāji ir Lielbritānijā, bet pat tur šis skaitlis sasniedz tikai 1,9, raksta The Daily Telegraph.

Elektrolīnijās kabeļi aktīvāk aizstās kailvadus © DIENA

Pēc gadumijā piedzīvotās elektroapgādes krīzes, kad cilvēki Latgalē laikapstākļu izraisīto elektrolīniju pārrāvumu dēļ ilgstoši bija spiesti dzīvot bez elektrības, a/s Latvenergo aktīvāk izbūvēs elektrolīnijas kabeļu veidā. To pēc energokompānijas akcionāru sapulces teica Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs, ziņo LETA.

Abiem rūp kultūras ēku liktenis © DIENA

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) «apmainījušies laipnībām» par galvaspilsētas īpašumā esošo kultūras iestāžu ēku stāvokli.

Bez nosaukuma

Izteikt gandarījumu par energomonopolista vadības novēloto rīcību, kad desmitiem tūkstošu cilvēku bija spiesti ilgu laiku dzīvot bez elektrības, ir nekaunīga savas neizdarības piesegšana. Kampara kungs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu palikšana tumsā un aukstumā bija laba mācība Latvenergo vadītājam. Nu ko - kura valsts uzņēmuma priekšniecība būs nākamā rindā skoloties uz tautas ciešanu rēķina?

Eiroparlaments uzber piparus ungāriem

«Pateicoties mūsu Mediju likumam, tagad visa Eiropa zina, ka Ungārija ir ES prezidējošā valsts,» tā premjerministrs Viktors Orbans, cenšoties apvaldīt savu kūsājošo temperamentu, trešdien komentēja nepieredzēti garās un skaļās debates Eiropas Parlamentā, kur ir tradīcija - sākoties kādas valsts prezidentūrai, EP deputāti uzklausa tās prioritātes. Taču, neraugoties uz Ungārijas izstrādāto pamatīgo plānu un apziņu, ka viņu galvenais uzdevums ir cīņa ar krīzes sekām, debatēs absolūtu pārsvaru guva tieši Mediju likums.

Kalendārs

Janvāris, 2011
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6