Lai arī aizvadītajā svētdienā notikušo Francijas Nacionālās sapulces (parlamenta) vēlēšanu pirmajā kārtā Žana Lika Melanšona vadītā kreiso (vai precīzāk – zaļi kreiso) partiju koalīcija NUPES pavisam nedaudz apsteidza valsts prezidenta Emanuela Makrona atbalstītāju centrisko aliansi Ensemble (Kopā), uzvara vēlēšanu otrajā kārtā, kura notiks 19. jūnijā, tiek prognozēta prezidenta blokam. Galvenais jautājums savukārt ir, vai Ensemble izdosies iegūt parlamentārajam vairākumam nepieciešamos 289 deputātu mandātus.
Nekādus negaidītus patīkamus pārsteigumus sabiedrībai negrib sagādāt valdošā koalīcija un pirmšķietami tieši tādēļ nolēma nesteigties izskatīt un vismaz konceptuāli valdībā atbalstīt vienu no aktuālākajiem šīs vasaras jautājumiem – risinājumu plānu par atbalstu iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā. Jo izrādās – vēl notiek svarīgas saskaņošanas un saskaņojumu saskaņošanas, tāpēc – kā noprotams – valdība pat īsti nezina, kad beidzot projektu skatīs.
Ar dažiem margināliem izņēmumiem sabiedrība ir parādījusi aizkustinošu un iedvesmojošu saliedētību atbalstā Ukrainai un devusi politiķiem acīmredzamu pilnvarojumu valsts ārpolitikā un ekonomikā darīt visu, lai stiprinātu drošību, distancējoties no agresīvās Krievijas. Tomēr būtu bezatbildīgi un muļķīgi iedomāties, ka šī ziema ar apkures rēķiniem un inflācijas spirāli nesaļodzīs daudzu izturību, jo nu jau nenovēršami draud ar katastrofu daudzām ģimenēm. Un Krievijas propagandas kanāli un ietekmes aģenti piepalīdzēs samilzt neapmierinātībai ar Latvijas kursu.
Krišjāņa Kariņa valdībai raksturīgs kāds savdabīgs fenomens. Parasti demokrātiskās valstīs valdošie politiķi mēģina sabiedrību sagatavot krīzes situācijai, laikus nomierināt, nākot klajā ar racionāliem priekšlikumiem, kas maksimāli mērķēti uz pastāvošā dzīves līmeņa saglabāšanu, bet Latvijā notiek pretēji.
Valdības lēmums otrdien pēc
būtības neizlemt neko par
Latvijai degoši nepieciešamā
sašķidrinātās gāzes termināļa
projektu, tā vietā tērējot vēl
trīs mēnešus un naudu pagaidām nezināmu un, visticamāk, dārgu konsultantu algošanai, atgādina par Valda
Dombrovska un Laimdotas Straujumas
valdību klibo lēmumu pieņemšanas praksi.
Jūnija sākumā laikrakstā The Washington Post (WP) bija publicēts
izdevuma apskatnieka Deivida
Ignatija raksts ar nosaukumu Baidens
gatavojas ilgam, ierobežotam karam
Ukrainā (Biden Hunkers Down for a
Long, Limited War in Ukraine), kura ietvaros
tostarp tika pieminēta analoģija ar Korejas
pussalu un 1950.–1953. gada Korejas kara
rezultātu
Latvijas ekonomika ir veiksmīgi
pārcietusi Covid-19 pandēmijas
radīto krīzi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā pasliktinājis nākotnes perspektīvas, ir secinājusi
Eiropas Komisija (EK).
Turcijā šodien vizītē ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kura sarunu ar šīs valsts ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu galvenā tēma būs tā sauktais labības koridors no Ukrainas uz Eiropu. Cita pieteiktā sarunu tēma ir Ankaras kārtējā militārā operācija Sīrijā, tomēr galvenais, protams, būs labības jautājums.
Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu valstī daudz tiek spriests par te dzīvojošo krievvalodīgo integrāciju un par nepieciešamību stiprināt viņu lojalitāti Latvijai.