Vīnē noslēguma stadijā ir nonākušas vairāk nekā 16 mēnešus ilgušās sarunas par t. s. Irānas kodolvienošanās atjaunošanu. Pamatvilcienos ir apstiprināts ES piedāvātais kodolvienošanās atjaunošanas plāns, tomēr tā stāšanās spēkā ne tuvu nav garantēta, jo sarunas, citējot Irānas ārlietu ministru Amiru Abdulahianu, notiek pēc principa "tagad vai nekad".
Recesijas iestāšanās iespējamība Latvijas un daudzu citu Eiropas valstu ekonomikās vairs netiek uzskatīta par apšaubāmu, bet drīzāk gan kā bāzes scenāriju. Šāds stāvoklis tautsaimniecībā iestājas, kad tās apjomi, rēķinot pret iepriekšējo ceturksni, ir samazinājušies divus ceturkšņus pēc kārtas. Vienu šādu triju mēnešu periodu jau esam piedzīvojuši un patlaban acīmredzami izdzīvojam nākamo.
Kad vēlā pavasarī, reaģējot uz karu Ukrainā un grožu vēl ciešāku pievilkšanu jebkādai režīma kritikai Krievijā, sākās krievu opozicionāru plūsma uz Latviju, bija cerība, ka viņu redzējums par Putina režīma patieso seju un zvērībām Ukrainā palīdzēs atšķaidīt un ar laiku vest pie prāta propagandas un lielkrievu šovinisma apmāto Latvijas krievvalodīgo daļu.
Uzreiz vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un tajā skaitā arī Latvijas aicinājums iekļaut ES sankciju pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā septītajā paketē liegumu izsniegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Šengenas vīzas (izņemot īpašus privātus gadījumus) ir sava veida indikators, kas parāda Eiropas valstu attieksmi pret to ģeopolitisko realitāti, kas iestājusies pēc šā gada 24. februāra
Nākamnedēļ valdība varētu vienoties par atbalstu uzņēmējiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Aģentūra LETA vēsta, ka politiķu viedokļi par valsts atbalsta sniegšanu uzņēmējiem atšķiras, tomēr valdošās koalīcijas partijas spējušas konceptuāli vienoties, ka uzņēmējiem atbalsts ir jāsaņem.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas kūrortpilsētā Sočos risinājās vairāk nekā četras stundas ilgas Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Turcijas līdera Redžepa Tajipa Erdogana sarunas, par kuru biežāk pieminēto rezultātu kļuva vienošanās, ka Turcija par daļu Krievijas piegādātās dabasgāzes turpmāk norēķināsies rubļos. Vienlaikus šī vienošanās, pēc visa spriežot, ir tikai aisberga pati redzamākā daļa
Patlaban izskatās, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai, – tādu varbūtības teoriju vakar intervijā Latvijas Radio pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Nevar nepamanīt, ka ar dažādām varbūtības teorijām šobrīd diemžēl ir aizrāvusies visa valdība, kas dara bažīgus gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības.
Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, jaušamas bažas, ka vēlētāju aktivitāte var būt zema. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 54,56% no visiem balsstiesīgajiem vēlētajiem, kas nav daudz. 2019. gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās aktivitāte bija vēl zemāka – 33,53%.
ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi, par spīti Ķīnas protestiem, īstenotā vizīte Taivānā, ko Pekina uzskata par tā sauktās vienas Ķīnas politikas pārkāpšanu, visticamāk, radikalizēs Ķīnas ārpolitiku, tostarp pietuvinot lēmuma pieņemšanu par Taibejas atgriešanu Pekinas paspārnē ar militāru spēku.
Priekšvēlēšanu laiks parasti raksturīgs ar to, ka politiķi ļoti cenšas izvairīties no neērtām tēmām un problēmjautājumiem un pārsvarā publiskajā retorikā runā par pozitīvām lietām, un vairāk vai mazāk sola labākus laikus sabiedrībai un valstij kopumā, ja tieši viņi tiks ievēlēti jaunajā Saeimā.