Saskaņas flirts ar ideju par jaunu,
savādāku pieeju sava elektorāta
mobilizēšanai apstākļos, kad
Krievijas agresija Ukrainā ir
izslēgusi iespēju laipot ap tēmu
par konstruktīvu sadarbību ar
Maskavu, ir izrādījies īss.
Lietuvas parlaments šonedēļ jau otro reizi šajā gadā pieņēmis grozījumus valsts budžetā, paredzot
izdevumu būtisku pieaugumu,
kam galvenais iemesls ir mazināt
aizvien pieaugošo inflāciju valsts
ekonomikā, tostarp ikvienā mājsaimniecībā.
Pagājušajā nedēļā Balkānu valsts
Kosova iesniedza iestāšanās
pieteikumu Eiropas Padomē (EP),
tāpat vairākas Kosovas augstākās
amatpersonas ir izteikušās, ka ir
gatavas aktualizēt jautājumus par
Prištinas dalību Eiropas Savienībā (ES) un
Ziemeļatlantijas aliansē.
Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik ļoti drūmas, kā
varētu šķist, dzīvojot ar
ziņām par karu Ukrainā,
augošo inflāciju, grūtībām
veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumus vai šo pasūtījumu
zudumu. Dzīve patiešām ir kļuvusi dārgāka,
un daudziem jostas savilkšana kļūst aizvien
aktuālāka, taču, ja palūkosimies, kas notiek uz
ceļiem, būvmateriālu veikalos, mēs nonāksim
pie secinājuma, ka sastrēgumi nav kļuvuši
mazāki un rindas veikalos – īsākas.
Nesen Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vērsa uzmanību uz to, ka 1. maijā beidzās valsts atbalsts siltumapgādes maksājumiem mājsaimniecībām, kas paredzēja to, ka maksimālais siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 68 eiro par megavatstundu (MWh).
Par negaidītu, lai arī ne nepārvaramu šķērsli Zviedrijas un Somijas ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi ir kļuvusi Turcijas nostāja, kuras prezidents Redžeps Tajips Erdogans un viņa atbalstītāji prasa no abām Ziemeļvalstīm atteikties no "kurdu teroristu" jeb Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) un Turcijā par galveno valsts ienaidnieku pasludinātā garīdznieka Fetullas Gilena sekotāju atbalstīšanas.
Premjers Krišjānis Kariņš nebeidz pārsteigt. Pēc 10. maija pazemojuma, ko nācās pārdzīvot Latvijas patriotiem, premjers bija apņēmies pieprasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas kā par situāciju politiski atbildīgās amatpersonas demisiju.
Nepieciešamība sabiedrībai
nodemonstrēt, ka atšķirībā no
reliktiem aiz austrumu robežas, Latvijā ministri nav
Sarkanajā grāmatā ierakstīta
suga, kuru nomaiņa teju
saļodzīs valstiskuma pamatus, ne tuvu nav
vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (A/P) būtu
jādemisionē.
Somijas un Zviedrijas gaidāmā
iestāšanās NATO, par kuru šonedēļ
notiek politisko lēmumu pieņemšana (Somijā ar galīgo parlamenta
balsojumu, Zviedrijā, visticamāk,
vēl ne), ir ne tikai būtiskākais
notikums alianses vēsturē pēc virknes jauno
dalībvalstu uzņemšanas 2004. gadā, bet tas arī
būtiski maina politiskās spēles noteikumus
un drošības situāciju Baltijas jūras reģionā vai
pat visā NATO Austrumu flangā. Un maina
nešaubīgi par labu arī Latvijas drošības
interesēm.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms dažām dienām nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību kardināli reformēt Eiropas Savienību (ES) un aicinājumu sasaukt konstitucionālo konventu Māstrihtas līguma pārskatīšanai.