Uzņēmēju tēls un politika
Uzņēmēju reputācija mūsu
sabiedrībā ir diskutabla, un it
īpaši pretrunīga tā kļūst brīdī,
kad uzņēmēji sper soli politikas virzienā.
Dienas komentārs
Saskaņas atkusnis izrādījās īss
Saskaņas flirts ar ideju par jaunu,
savādāku pieeju sava elektorāta
mobilizēšanai apstākļos, kad
Krievijas agresija Ukrainā ir
izslēgusi iespēju laipot ap tēmu
par konstruktīvu sadarbību ar
Maskavu, ir izrādījies īss.
Galma muzikantu dzīres
Lietuvas parlaments šonedēļ jau otro reizi šajā gadā pieņēmis grozījumus valsts budžetā, paredzot
izdevumu būtisku pieaugumu,
kam galvenais iemesls ir mazināt
aizvien pieaugošo inflāciju valsts
ekonomikā, tostarp ikvienā mājsaimniecībā.
Balkāni atgādina par sevi
Pagājušajā nedēļā Balkānu valsts
Kosova iesniedza iestāšanās
pieteikumu Eiropas Padomē (EP),
tāpat vairākas Kosovas augstākās
amatpersonas ir izteikušās, ka ir
gatavas aktualizēt jautājumus par
Prištinas dalību Eiropas Savienībā (ES) un
Ziemeļatlantijas aliansē.
Turīgie pagaidām izvelk
Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik ļoti drūmas, kā
varētu šķist, dzīvojot ar
ziņām par karu Ukrainā,
augošo inflāciju, grūtībām
veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumus vai šo pasūtījumu
zudumu. Dzīve patiešām ir kļuvusi dārgāka,
un daudziem jostas savilkšana kļūst aizvien
aktuālāka, taču, ja palūkosimies, kas notiek uz
ceļiem, būvmateriālu veikalos, mēs nonāksim
pie secinājuma, ka sastrēgumi nav kļuvuši
mazāki un rindas veikalos – īsākas.
Svarīgi nepieļaut netaisnību
Nesen Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vērsa uzmanību uz to, ka 1. maijā beidzās valsts atbalsts siltumapgādes maksājumiem mājsaimniecībām, kas paredzēja to, ka maksimālais siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 68 eiro par megavatstundu (MWh).
Turcijas negaidītā barjera
Par negaidītu, lai arī ne nepārvaramu šķērsli Zviedrijas un Somijas ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi ir kļuvusi Turcijas nostāja, kuras prezidents Redžeps Tajips Erdogans un viņa atbalstītāji prasa no abām Ziemeļvalstīm atteikties no "kurdu teroristu" jeb Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) un Turcijā par galveno valsts ienaidnieku pasludinātā garīdznieka Fetullas Gilena sekotāju atbalstīšanas.
Kvazireliģisks rituāls
Premjers Krišjānis Kariņš nebeidz pārsteigt. Pēc 10. maija pazemojuma, ko nācās pārdzīvot Latvijas patriotiem, premjers bija apņēmies pieprasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas kā par situāciju politiski atbildīgās amatpersonas demisiju.
Bez šokējošiem jaunumiem
Vakar publiskotais Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga ) pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs lielus pārsteigumus nav sagādājis.
Golubeva jāizolē no iekšlietām
Nepieciešamība sabiedrībai
nodemonstrēt, ka atšķirībā no
reliktiem aiz austrumu robežas, Latvijā ministri nav
Sarkanajā grāmatā ierakstīta
suga, kuru nomaiņa teju
saļodzīs valstiskuma pamatus, ne tuvu nav
vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (A/P) būtu
jādemisionē.
Nākotnē dzīvosim drošāk
Somijas un Zviedrijas gaidāmā
iestāšanās NATO, par kuru šonedēļ
notiek politisko lēmumu pieņemšana (Somijā ar galīgo parlamenta
balsojumu, Zviedrijā, visticamāk,
vēl ne), ir ne tikai būtiskākais
notikums alianses vēsturē pēc virknes jauno
dalībvalstu uzņemšanas 2004. gadā, bet tas arī
būtiski maina politiskās spēles noteikumus
un drošības situāciju Baltijas jūras reģionā vai
pat visā NATO Austrumu flangā. Un maina
nešaubīgi par labu arī Latvijas drošības
interesēm.
Riskēs pārskatīt pamatprincipus?
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms dažām dienām nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību kardināli reformēt Eiropas Savienību (ES) un aicinājumu sasaukt konstitucionālo konventu Māstrihtas līguma pārskatīšanai.