Iepriekšējās nedēļas nogalē tika aizvadīta vienas no pasaules nozīmīgākajām t.
s. attīstības valstīm – Brazīlijas – prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. No to
iznākuma savukārt lielā mērā būs
atkarīgs valsts turpmākais ģeopolitiskais kurss.
Vēlētāji ir devuši iespēju Jaunajai Vienotībai (JV) palikt pie varas, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kuri 13. Saeimas laikā nav bijuši valdošajā koalīcijā, priekšroku devuši pragmatiskajiem – Zaļo un zemnieku savienībai un Apvienotajam sarakstam (AS), nevis klaigātājiem populistiem. Jāpiebilst arī – vēlēšanu rezultāti spilgti atklāj to, ka savs elektorāts gan latviešu, gan krievvalodīgo vēlētāju vidū ir tiem politiķiem, kuri akcentē nacionālo tematiku, jo 14. Saeimā pārstāvēta būs gan Nacionālā apvienība, gan Stabilitātei!.
Uz ilgiem vai, iespējams, uz visiem laikiem izejot no ierindas abām Ziemeļu straumēm, jautājums par to, kā apvienotā Eiropa pārcietīs šo un nākamās ziemas, kļuvis aktuālāks nekā jebkad iepriekš.
Vēlēšanu gados aizvien vērojama lielas daļas balsstiesīgo iedzīvotāju vienaldzīgā, būtībā pat noraidošā attieksme pret šo pilsoņa iespēju un zināmā mērā arī pienākumu ar savu balsi ietekmēt to, kāds būs valsts attīstības virziens nākamajos četros gados.
Dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām valdība nolēma, ka elektroenerģijas juridiskajiem lietotājiem, to vidū uzņēmumiem, valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu.
Pēdējās trīs dienas līdz vēlēšanām daudzi pavadīs diskusijās ar sevi par izšķiršanos, vai vispār iet vēlēt, un šaubām, vai es, vēlētājs, vispār kaut ko varu ietekmēt. Vai konkrētai partijai atdota balss nepazudīs valdības koalīcijas kompromisos
Iepriekšējās nedēļas beigās tika aizvadītas Itālijas parlamenta abu palātu vēlēšanas, kuru rezultāti atbilda iepriekš veikto aptauju rezultātiem, – par pārliecinošu uzvarētāju kļuva oficiāli labēji centriskā, bet faktiski – nacionāli konservatīvā koalīcija ar partiju Itālijas brāļi
(Fratelli d’Italia) priekšgalā.
Saeimas vēlēšanu datums –
1. oktobris – ir jau pēc dažām
dienām. Ja 1. oktobrī nav iespējams
doties balsot, tad jau iepriekš – 29.
un 30. septembrī – var ieiet vēlēšanu iecirknī un nodot balsi glabāšanā. (Plašāka informācija par to atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.)
Pašlaik Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijas centrālā tēma, protams, ir karadarbība Ukrainā, kamdēļ pārējiem jautājumiem tiek pievērsts ievērojami mazāk vērības. Viens no šādiem jautājumiem ir virknes rietumvalstu ar ASV priekšgalā virzītā tēma par nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi (DP) un arī organizācijas citas institūcijas.
Haoss Krievijas lidostās un uz tās robežām, kas trešdien iestājās pēc it kā mēnešiem ilgi prognozētā, tomēr kā šoks atnākušā Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju, parādīja, ka Eiropas lēmums par ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, kur baltieši nospēlēja proaktīvu lomu, bijis tālredzīgs, un attiecībās ar šo agresīvo valsti diskusijas par humāniem apsvērumiem ir jāaizmirst – pašu drošība ir pirmajā vietā.
Pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti
8368 jauni Covid-19 gadījumi, un
salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš
jaunatklāto gadījumu skaits
pieaudzis par 48,8%, turklāt par
23% palielinājies pacientu skaits
stacionāros, vēsta Slimību profilakses un
kontroles centrs.