Tas bija vēl Atmodas gados, kad Krustabaznīcas ielas ASK sporta zālē notika PSRS basketbola čempionāta spēles. Tajos laikos dažās arēnās basketbola groziem bija savas īpatnības. Pareizāk sakot, groza tīkliņiem. Daži no tiem bija veidoti no elastīga sintētiskā materiāla un diezgan pašauri, tāpēc, iemetot bumbu tīri grozā no metriem 4–5, tīkliņš ar savu elastību un šaurību nereti pamanījās bumbu izšaut no groza atpakaļ ārā. Pēc tuvākas vai tālākas distances metieniem tas nenotika, jo pirmajā gadījumā bumbai pietrūka augstuma un jaudas, lai tīkliņš to elastīgi atmestu atpakaļ, un sliktākajā gadījumā bumba vienkārši iesprūda tīkliņā, bet otrajā variantā bumbas trajektorijas augstums un jauda bija pietiekoša, lai izsprauktos nepaklausīgajam tīkliņam cauri. Iesildoties šo īpatnību pamanīja arī mūsu basketbolisti. Viņi ņēma talkā šķēres un tīkliņu vairākās vietās iegrieza, lai tas būtu vaļīgāks un tik ļoti nepretotos. Pēc tam spēles laikā groza tīkliņš tik un tā pāris reižu parādīja savu spītīgo raksturu. Kad no vidējās distances precīzi mestas bumbas tika atšautas atpakaļ laukumā, basketbolisti un līdzjutēji šūmējās, bet tiesneši rādīja, ka viss ir kārtībā, turpiniet vien spēlēt tālāk.
Vai tiesneši rīkojās pareizi, precīzi grozā iemestus metienus neieskaitot par diviem punktiem? Formāli, ja bumba neizkrīt cauri groza tīkliņam vai neviens basketbolists no apakšas to neizsit ārā, groza guvums nebija jāskaita. Taču tā ir tikai viena puse. Pašreizējie basketbola noteikumi nosaka, ka «grozs ir iemests, ja bumba iekrīt grozā no augšas, izkrītot cauri grozam vai paliekot tajā». Bet papildpunktā minēts, ka «bumba ir jāuzskata par iemestu grozā, pat ja neliela bumbas daļa ir groza stīpas iekšpusē zemāk par stīpas augšējās daļas līmeni», vienkārši runājot – bumba atrodas zem ekvatora
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!