Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 21. jūlijs
Meldra, Meldris, Melisa

Normunds Melderis

Ko darīt ar agresorvalstu sportistiem?

Pavisam maz atlicis laika līdz vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē. Saistībā ar tām arvien gaisā ir jautājums, ko darīt ar agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas it kā "neitrālo" sportistu līdzdalību spēlēs.

Konsolidācija vai likvidācija

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēmusi vienīgo specializēto mūsu valsts sporta augstskolu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA) paātrinātā kārtībā ar šī gada 1. jūliju pievienot Rīgas Stradiņa universitātei (RSU). Jau pats lēmums akadēmijā tika uzņemts ar spurām gaisā, bet tagad papildu jautājumus izraisa arī lielā steiga. Vai tā ir ekonomiski pamatota un atbilst sporta nozares un valsts augstākās izglītības ilglaicīgām interesēm?

Kur pazudis artistiskums?

Janvārī Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā ar pamatīgu rezonansi tika aizvadīts Eiropas čempionāts daiļslidošanā. Tas izrādījās ļoti veiksmīgs Baltijas valstu pārstāvjiem, kuri pirmo reizi izcīnīja divas medaļas – deju pāriem bronzu Kauņā ieguva Lietuvas pāris Elisona Rīda un Sauļus Ambrulevičs, bet vīriešu konkurencē pie sudraba tika Aleksandrs Seļevko no igaunijas, kļūstot par vienu no čempionāta atklājumiem. Daudz netrūka, lai Baltijai būtu arī trešā godalga, ja vien to spētu sasniegt mūsu favorīts Deniss Vasiļjevs, kurš palika sestais. Savukārt Sofja Stepčenko ieguva 13. vietu. Skatoties uz Žalgirio arēnas publikas ovācijām, startējot lietuviešiem, šis bija līdzjušanas jaunatklājumu čempionāts. Izrādījās, ka daiļslidošanā var fanot gluži kā basketbola spēlē vai rokkoncertā. Šajā ziņā Kauņa noteikti ieies sporta veida vēsturē.

Ledus princis. Saruna ar daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu

Nu jau vairākus gadus viņš ir viens no populārākajiem Latvijas ziemas sporta veidu pārstāvjiem pasaulē. Pirmajā brīdī tas varētu likties pārspīlēti, jo mums taču ir Martins Dukurs, Teodors Bļugers, brāļi Šici un citi, tomēr domājams, ka daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs starptautiskās atpazīstamības ziņā atrodas krietni priekšā citām mūsu sporta zvaigznēm. Skeletona, kamaniņu sporta un pat hokeja popularitāte pārsvarā sākas un beidzas ar to valstu sarakstu, kur ir sniegotas ziemas, savukārt daiļslidošanas uzmanības robežas ir plašākas. It īpaši tas attiecināms uz Āzijas un sevišķi Japānas līdzjutējiem. Popularitāti palīdz veidot arī sporta veida specifika, jo lielas arēnas un milzīgas televīzijas auditorijas priekšā daiļslidotājs vairākas minūtes ir viens pats. Te neko nevar noslēpt – vai nu viņš spēj piesaistīt publiku, vai ne. Un Denisam tas izdodas par visiem 100%.

Dainis out kustība

Diezgan ilgi sekoju līdzi sporta notikumiem, bet patiešām neatceros, kad kāds treneris Latvijā būtu nonācis tik lielā presingā, kā tas noticis ar pašreizējo futbola valstsvienības stūrmani Daini Kazakeviču. Viņu atkāpties no amata spiež gan aktīvākie futbola fani, gan mediji, var teikt - visi, kam nav slinkums. Skaļākais sauklis, kas raksturo šo kustību, ir Dainis out jeb Dainim jāiet prom.

TV translāciju noslēpumi

Katras sporta translācijas kvalitāti var novērtēt pavisam vienkārši – ja, skatoties sacensības televīzijā, nekas nekaitina un netraucē, viss ir kārtībā. Tātad viss izdarīts pareizi – kameru novietojums un to pārslēgšana bija loģiska, operatora darbs – kvalitatīvs. Tomēr, ja jūti, ka translācija kaitina, kaut kas nav labi. Daudzos sporta veidos ir savi nerakstīti translāciju kanoni. Piemēram, tenisā vadošā kamera rāda no gala līnijas, bet futbolā no sāniem, tomēr tas ne tuvu nav viss. Ieskatīsimies piemēros, kurus pieredzējis gandrīz ikviens regulārs sporta pārraižu vērotājs.

Valodu kaujas sportā

Jau kopš 1988. gada vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. tomēr, kā mēs visi zinām, praksē bieži viss ir citādāk. Droši vien liela daļa latviešu un citu Latvijas iedzīvotāju pie daudzām valodas lietošanas īpatnībām ir pieradusi, tomēr tik un tā objektīvi jāatzīst, ka sporta jomā valsts valoda zaudē savas pozīcijas. To lielā mērā var izskaidrot ar vispārējo globalizācijas procesu un angļu valodas dominanci starptautiskajā apritē, bet otrs nozīmīgs faktors Latvijā joprojām ir būtiskā krievu valodas ietekme. Paskatīsimies, kā tas izskatās praksē.

Vai taisnība uzvarēja?

Viena no pēdējā mēneša aktuālākajām tēmām Latvijas sportā bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) lēmums apturēt valsts finansējumu sportistiem, kuri startē vienās sacensībās ar agresorvalstu atlētiem. Liela daļa sporta žurnālistu, funkcionāru, sportistu iestājās pret lēmumu, un spiediena rezultātā tas tagad ir atcelts. Gandrīz visi saka – taisnība uzvarēja. Turklāt lēmuma pieņēmēji bija spiesti sportistiem publiski atvainoties. Es gan ar līksmošanu par taisnības uzvaru nesteigtos.

Vai vienlīdzība ir arī taisnīgums?

Jau vairākus gadus viens no kutelīgākajām jautājumiem, kas allaž aktualizējas gada beigās, ir valsts piešķirtās naudas balvas (prēmijas) par sasniegumiem sportā. Pēc veiktās prēmiju apmēra pielīdzināšanas pēdējos gados lielākās summas saņēmuši nedzirdīgo un paraolimpiskā sporta pārstāvji, raisot lielas debates, vai viņi par līdzīgiem sasniegumiem patiešām ir pelnījuši tikpat daudz kā "parastie" sportisti. Pastāv divu viedokļu virzieni – vieni uzskata, ka cilvēkiem ar veselības problēmām jau tā dzīve nav viegla, tāpēc viņiem noteikti pienākas identisks apbalvojums, bet otri domā, ka paraolimpiskais un nedzirdīgo sports un tā panākumi konkurences un sportisko rezultātu dēļ ir otršķirīgi, tāpēc arī prēmijām jābūt mazākām. Jau sākts darbs pie jaunas prēmēšanas sistēmas izstrādes, tomēr līdz tās pilnīgai ieviešanai var paiet vairāk nekā gads.

Kurā pusē ir misters Bahs?

Oktobra vidū Dienvidkorejā notika Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas Ģenerālā asambleja. Vairākas valstis, tostarp Latvija, brīdināja – ja pasākumā piedalīsies agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvji, tās to ignorēs. Krievi un baltkrievi Seulā bija, līdz ar to virkne Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstu asamblejā nepiedalījās.

Tiesāšana kā māksla

Nupat beidzies Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrs, kas arī Latvijā noteikti neatstāja vienaldzīgos basketbola līdzjutēju saimē - turnīra gaitā ne viens vien mūsu fans it kā pielaikoja, kā šajā forumā izskatītos Latvijas izlase ar Porziņģi un brāļiem Bertāniem ierindā. It īpaši pēc spīdošās uzvaras 10 000 skatītāju klātbūtnē pār Turciju. Šis jautājums tā arī paliks neatbildēts, jo mūsējie uz kontinenta lielāko turnīru netika, tomēr absolūti bez Latvijas čempionāts neiztika, jo sacensības apkalpoja uzreiz četri mūsu tiesneši - Mārtiņš Kozlovskis, Oskars Lucis, Andris Aunkrogers un Gatis Saliņš. Tieši soģu darbs šajā čempionātā izraisīja skaļākās diskusijas.

Zaudēta cieņa un cīņa

Maira Brieža cenšanās nostāties neitralitātes špagatā Krievijas un Ukrainas kara ēnā neko labu neliecina par boksera vispārējo domāšanu un pasaules uztveri. Tādu kā viņš civilizētā pasaulē nav daudz un vairākums šādus cilvēkus nemīl, jo situācija saistībā ar Krievijas agresiju ir tik vienkārša un saprotama, ka neprasa nekādu padziļinātu analīzi, lai uzreiz saprastu, kas ir kas. Vēl nesenais Lāčplēsis nodemonstrēja apbrīnojamu neitralitāti, lielākajā daļā latviešu izraisot pamatotas aizdomas par piesliešanos Krievijas pusei.

Ko parādīja Valijevas lieta

XXIV Ziemas olimpiskās spēles Pekinā notika dažādu ierobežojumu ēnā. Sportistiem un žurnālistiem tika lūgts neizteikties par Ķīnai nepatīkamām politiskām tēmām, kas nozīmēja, ka cilvēkiem no demokrātiskām valstīm bija jāpielāgojas zemākam standartam. Dīvaini un nepieņemami. Tāpat, protams, spēļu norisi iespaidoja Covid-19. Vīrusa omikrona paveida uzliesmojums virknei sportistu liedza vispār ierasties Pekinā (pirmām kārtām jāizceļ Nacionālās hokeja līgas spēlētāji), bet vēl kādai daļai iziet uz starta konkrētajā dienā.