Tiesāšana kā māksla

Mūsējie novērtēti

Mūsu tiesneši vadīja grupu spēles Tbilisi (Lucis un Saliņš) un Ķelnē (Kozlovskis un Aunkrogers). Beigās Saliņš un Aunkrogers iztiesāja četras spēles, Lucis sešas, bet Kozlovskis pat desmit. Liepājnieks Kozlovskis, tiesnesis ar olimpisko spēļu pieredzi, pērn tika atzīts par labāko Latvijā, un šajā Eiropas čempionātā viņam tika gods vadīt arī finālspēli. Mums ir vēl viens pazīstams basketbola tiesnesis ar starptautisku stāžu Oļegs Latiševs, taču FIBA un ULEB organizāciju saimnieki uz daudziem jautājumiem diemžēl skatās atšķirīgi. Tas gan regulāri apgrūtinājis izlašu komplektāciju pirms atbildīgām spēlēm, gan arī divās frontēs sadalījis tiesnešus. Tāpēc Latiševs Eurobasket 2022 nestrādāja.

Tiek teikts – ja tiesnesi nemana, viņš strādā labi, tomēr šoreiz soģi starmešu gaismā nonāca ne retāk kā basketbola zvaigznes – jautājumi par viņu lēmumiem uz mēles bija gandrīz katrā spēlē. Tāpēc pievērsīsim uzmanību tieši tiesnešu darbībai. Skaidrs, ka viens no galvenajiem problēmu jautājumiem bija par tiesnešu piešķirtajām nesportiskajām un tehniskajām piezīmēm. Bieži treneriem un basketbolistiem pēc šādiem lēmumiem mati cēlās stāvus. Līdzjutējiem arī. Tādu gadījumu bija daudz, līdz ar to var runāt par zināmu sistēmu. Skaidrs, ka arī tiesneši ir tikai cilvēki. Viņiem kļūdas bija, ir un būs. Tāpat kā basketbolistiem, treneriem. Neviens nav ideāls. Bet svarīgi apzināties, cik daudz, cik būtiskas, cik saprotamas, izskaidrojamas un attaisnojamas tās bija.

Turnīra spilgtākais žests

Viena no klasiskām vairākkārt redzētajām epizodēm bija situācija, kad viena komanda, atrodoties iedzinējos, kā ierasts, pēdējā minūtē apzināti gāja uz pārkāpumu (taktiskais sods), lai apturētu spēles laiku un pēc pretinieka soda metieniem mestos atspēlēties. Šajā turnīrā tiesneši šādās epizodēs basketbolistiem bieži piešķīra nesportisko sodu. Atsevišķās spēlēs tas notika pat vairākkārt. Pēc šāda (nesportiskā) soda un soda metieniem bumbu atdod komandai, pret kuru tika pārkāpti noteikumi, līdz ar to iedzinējos esošie nopelna piezīmi, zaudē punktus un pie kārotās bumbas tā arī netiek. Tas saistīts ar pēdējo gadu izmaiņām noteikumu traktējumā, palielinot tiesnešiem iespējas piešķirt nesportisko piezīmi. Nedaudz par terminiem. Vienkārši sakot, nesportisko piezīmi piešķir par pārkāpumiem spēles laikā un to var saņemt tikai laukumā esošie basketbolisti:

• ja spēlētājs centies spēlēt nevis uz bumbu, bet pretinieku;
• ja spēlētājs vēlējies spēlēt uz bumbu, bet kontakts ar pretspēlētāju bijis nesamērīgi rupjš;
• ja pretinieks tiek apzināti kavēts ātrajā uzbrukumā;
• ja pēdējās divās minūtēs spēlētājs traucē pretiniekam ievadīt bumbu spēlē, pārkāpjot noteikumus.

Savukārt tehniskā piezīme tiek piešķirta nevis par spēles epizodēm laukumā, bet neētisku uzvedību, necienīgu rīcību, izteikumiem, žestiem utt. Tas attiecas uz visiem basketbolistiem (arī rezervistiem), kā arī treneriem un pārējo komandas soliņu.

Skaidrs, ka, ja uz notikumiem skatās šauri un formāli, šādu taktisko sodu pēdējās minūtēs droši vien var uztvert kā tīšu spēli uz pretinieka spēlētāju bez domas par bumbas iegūšanu. Taču basketbolista rīcību vajadzētu vērtēt, ņemot vērā visu laukumu. Laukums šajā situācijā sevī ietver:

• minimālu laiku līdz spēles beigām;
• nelielu punktu deficītu, ko var atspēlēt;
• spēlētājs noteikumus pārkāpj ar mērķi nevis kādam nodarīt pāri, bet apturēt laiku un ar iespējami nelieliem zaudējumiem atgūt bumbu, lai varētu turpināt cīnīties par uzvaru.

Tā nav tāda pati situācija kā spēles sākumā vai vidū (hokejā, piemēram, vārtsargu maina pret sesto laukuma spēlētāju un iedzinējos esošie paliek ar tukšiem vārtiem. Arī spēlē citādi nekā parasti). Spēles uzdevums mainījies arī otrai komandai, kam tagad galvenais ir pat ne gūt punktus, bet maksimāli dedzināt laiku. Te arī izpaužas atšķirīga (pēdējo minūšu) psiholoģija un uzvedība. To saprot visi – abu komandu basketbolisti, treneri, tiesneši, skatītāji, komentētāji, pat zāles apkopēja. Šīs epizodes nevar vērtēt vienādi kā pārējā spēles gaitā, jo šāda vienkāršota noteikumu interpretācija noved pie neadekvāta un netaisnīga lēmuma. Nereti pēc šādi piespriesta nesportiskā soda sekoja ķēdes reakcija – skaļš protests no komandas puses, un klāt nāk arī tehniskā piezīme, dzēšot jebkādu intrigu. Skatoties uz basketbolu kā ekonomikas, biznesa un sporta šovu, jāņem vērā ne tikai basketbolistu, komandu, tiesnešu, bet arī skatītāju auditorijas interese. Līdzjutēji gan tribīnēs, gan pie TV ekrāniem grib redzēt intrigu, šovu, taisnīgu spēles atrisinājumu. Lielāka intriga audzē auditoriju un basketbola spēju piesaistīt naudu, tātad labu dzīvi visiem. Tomēr šāda nesportisko sodu dāļāšana deva pretēju efektu.

Kustība, kā tiesneši parāda nesportisko sodu, kļuva par šī turnīra spilgtāko žestu. Beigās gandrīz katrs basketbolists, treneris to demonstrēja teju pēc ikviena pārkāpuma, pieprasot piešķirt nesportisku piezīmi. Notika sava veida inflācija. Un arī tas nebija labi. Jo bieži bija acīmredzams, ka "cietušais" basketbolists, lai parādītu, cik smags (nesportisks) bijis pretinieka pārkāpums, pielietoja visu savu aktiermeistarību un veiklību. Iepriekšējie tiesnešu gājieni veicināja tādu neētisku parādību kā simulāciju. Nereti, kurš vairāk simulēja, tas arī vairāk ieguva. Tā tam nevajadzētu būt. Skatītāji grib redzēt īstu basketbolu, nevis lētu teātri.

Fināls pusfinālā

Tāpat plašu ažiotāžu izraisīja video atkārtojumu izmantošana. Modernās tehnoloģijas palīdz daudzu sporta veidu tiesāšanā un, lai neskaidrā situācijā uzzinātu, no kuras komandas basketbolista bumba atstājusi laukumu, šis ir ideāls palīgs.