Patiesībā Parīzes spēlēs šis jautājums bija aktuāls arī citos sporta veidos, piemēram, džudo. Arī tur netrūka dāmu, kas vizuāli raisīja jautājumus, taču viņas netika līdz zeltam un plašākai diskusijai. Tā svara kategorijā līdz 63 kilogramiem otro vietu ieguva Meksiku pārstāvošā Priska Aviti Alkarasa, bet pie bronzas tika Laura Fazliu no Kosovas. Abas stipri izskatījās pēc vīriešiem. Šādi sportisti bija ne tikai ierastajos spēka un cīņas, bet arī rakešu un ūdens sporta veidos.
NO VĒSTURES
Šis jautājums bijis aktuāls jau pasen. Pietiek atcerēties padomju laika barjersprinteri Irinu Presu, kura slavas zenītu stadionos piedzīvoja vēl sešdesmitajos gados. Šajā gadsimtā viens no pazīstamākajiem personāžiem bijusi Dienvidāfrikas Republikas skrējēja Kastere Semeņa. Viņa ļoti strauji iegāja pasaules vieglatlētikas saimē un ātri guva vairākas spilgtas uzvaras vidējo distanču skriešanā. Tomēr drīz pēc triumfa 2009. gada pasaules čempionātā sekoja Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas aizliegums startēt dzimuma īpatnību dēļ. Pēc gada aizliegums tika atcelts, un Semeņa pamanījās savu titulu kolekciju bagātināt ar divām uzvarām olimpiskajās spēlēs un vēl trim medaļām pasaules čempionātos 800 un 1500 metru distancēs. Viņa atkal bija nepārspējama vairāk nekā septiņus gadus. Tomēr, skatoties uz skrējējas vīrišķību, nopietnas bažas par dzimumu joprojām saglabājās. Medicīniskās pārbaudēs tika konstatēts, ka Semeņai ir starpdzimumu stāvoklis – novirzes no normas hromosomu, testosteronu, kā arī dzimumorgānu līmenī. 2019. gadā tika mainīti noteikumi, un Semeņa saņēma atkārtotu aizliegumu startēt tieši vidējās
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!