Līderi - nedzirdīgie un paraolimpieši
2022. gadā par panākumiem sporta sacensībās lielāko prēmiju 201 738 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) no valsts budžeta saņēma peldētāja Zane Embrekte, kura nedzirdīgo spēlēs uzvarēja 50 metros un 100 metros brīvajā stilā, kā arī bija otrā 200 metru distancē. Kopā prēmijās tika izmaksāti 1,34 miljoni, līdz ar to vienai Embrektei piešķirtais veido brangu daļu no šīs summas. Viņai sekoja vājdzirdīgais vieglatlēts Māris Grēniņš, kurš šajā pašā pasākumā izcīnīja otro vietu 110 metru barjerskrējienā (123 729 eiro). Labas prēmijas ieguva arī abu sportistu treneres Gaļina Broka un Mārīte Lūse, attiecīgi 86 000 un 27 000 eiro. Godpilno trešo un ceturto vietu (sportistu ieskaitē) dala paraolimpietis Rihards Snikus, kurš pasaules čempionātā izcīnīja uzvaru jāšanas iejādē, kā arī skeletonists Martins Dukurs par uzvaru Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā – abiem pienākas 28 458 eiro. Uzreiz aiz viņiem sarakstā ir vēl divi nedzirdīgo sporta pārstāvji – trīssoļlēcējs Sergejs Soklakovs un šāvēja Laura Gaile, kuri nedzirdīgo spēlēs palika bez godalgām, bet sasniedza labāko sešinieku. Šeit jāpiemin, ka pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova par Eiropas čempionu titulu ieguva 10 672 eiro, 3x3 basketbolisti Kārlis Pauls Lasmanis, Edgars Krūmiņš, Nauris Miezis un Agnis Čavars par sudraba medaļām kontinenta līmenī katrs kļuva par 6403 eiro bagātāki, bet daiļslidotājs, gada labākais Latvijas sportists Deniss Vasiļjevs, kurš izcīnīja bronzas medaļu Eiropas čempionātā, nopelnīja tikai 5122 eiro.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!