CĀLIS
Dzidra piedzima Smiltenē, tomēr sportiskie pamati tika ielikti Rīgā. Vispirms mācībās 5. vidusskolā, kur sporta skolotājs Artūrs Puravs veicināja daudzu vēlāk pazīstamu sportistu izaugsmi. Viņam bija prasme skolēnos attīstīt un veicināt iniciatīvu, gribu pašiem darboties, organizēt un sportot. Ar neapbruņotu aci varēja ievērot jauniņās meitenes fiziskos dotumus. Tos viņa paralēli skolai slīpēja arī treniņos RORS jeb Republikāniskajā sporta skolā. Jau no pamatskolas laikiem Dzidru visi sauca par «Cāli». Mammas dotā iesauka pielipa un sekoja līdzi visu mūžu. Tikai retais Dzidru sauca vārdā, un visiem bija zināms, kas ir «Cālis».
Pateicoties talantam vairākos sporta veidos, meiteni iekļāva Latvijas PSR izlases dalībnieču sastāvā arī vieglatlētikā (Rīgas meistare augstlēkšanā) un volejbolā. Tomēr, kad pienāca laiks izšķirties par vienīgo sporta veidu, jau 1946. gadā priekšroka tika basketbolam. Dzidras pirmais treneris Arvīds Pētersons pats savulaik bija gan labs hokejists, gan basketbolists. Tieši viņš paredzēja, ka citu sporta veidu apguve vēlāk lieti noderēs groza bumbai. Tā arī notika. 1947. gadā Latvijas jaunatnes basketbola izlase izcīnīja uzvaru Vissavienības sacīkstēs basketbolā, bet pēc dažiem gadiem latvieti iekļāva arī vissavienības izlasē. Tad jau panākumi nāca. Zelta medaļas tika gūtas gan Pasaules jaunatnes un studentu festivālā (mūsdienu universiādes līdzinieks), gan četros Eiropas čempionātos, bet TTT sieviešu basketbola komandas kapteines statusā viņa trīs reizes turēja virs galvas Eiropas kausu. Vienības pirmais treneris Oļģerts Altbergs savulaik uzteica ilggadējo kapteini Karamiševu par apzinīgumu un priekšzīmi pārējām komandas meitenēm. Visefektīvākais Dzidrai bija metiens palēcienā ar abām rokām virs galvas. Tāpat nenosedzami bija viņas caurgājieni un aizsardzības prasmes.
Basketbolistes spēles stilu raksturoja spēja labi pārredzēt laukumu un bez vārdiem uztvert treneru vēlmes. Viņa prata izvērtēt situāciju un izšķirties vai nu par pašas metienu, vai piespēli citai spēlētājai, kā īsta kapteine spēja komandas biedrenes aizraut ar savu piemēru un radīt dinamisku atmosfēru laukumā. Tā noteikti bija fizisko dotumu kombinācija ar raksturu. Ne velti mēdz teikt, ka basketbols sākas no aizsardzības. Kam ir raksturs sevi piespiest segt sāncensi, tas spēj arī pēc tam izcelties uzbrukumā. Dzidrai tas izdevās ar uzviju! Turklāt viņa savā raksturā saglabāja kautrības šķautni un zvaigžņu slimības
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!