Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +12 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 2. oktobris
Skaidris, Ilma

Tautas pacietības pārbaude

Energoresursu cenu kāpums un ar to saistītie jau augošie rēķini šobrīd ir viena no aktuālākajām tēmām mūsu sabiedrībā.

"Liela riska zona sākas, ja cena par siltumu ir 30% no mājsaimniecību ienākumiem, sprādzienveidīga noskaņa ir, ja tā aizņem 50%, bet tad, kad ir divas trešdaļas jeb 66,6%, ir sabiedrības sprādziens," 12. augusta Dienā intervijā Rolandam Pētersonam saka sociologs Aigars Freimanis. Šis – par maksājumu īpatsvaru no ienākumiem – ir ļoti būtisks aspekts. Jāatceras, ka tie finanšu eksperti, kuri dod padomus iedzīvotājiem, allaž uzsver, ka ikvienam savas finanses jāplāno tā, lai kopējie maksājumi par mājokli nepārsniegtu noteiktu ienākumu daļu, un bieži tiek minēti 30–50%. Protams, varianti var būt dažādi, piemēram, dzīvesbiedru ienākumu summēšana, ņemot hipotekāro kredītu, ar radniecības saitēm saistītu pensionāru kopīga saimniekošana lauku īpašumos, studentu iecienītais modelis vairākiem kopā īrēt lielu dzīvokli un vēl citi, taču saprotams, ka pēc to maksājumu, kas saistīti ar mājokli, veikšanas, pāri jāpaliek naudai pārējiem tēriņiem.

Ienākumu līmenis cilvēkiem mūsu valstī ir ļoti atšķirīgs. Taču, ja par atskaites punktu ņem to, ka vidējā alga pēc nodokļu nomaksas atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir ap 950 eiro, tad ir saprotams, ka tādus rēķinus, kas sasniedz vairākus simtus eiro, apmaksāt problēmas būs daudziem.

Taisnības labad gan jāteic, ka valdība jau ir publiskojusi iedzīvotājiem paredzētos atbalsta pasākumus, kas, visticamāk, daļai mājsaimniecību tiešām palīdzēs, un, līdzīgi kā Covid-19 krīzes laikā, nebūs pamata sacīt, ka vispār nekāda atbalsta nav bijis. Tomēr politiķiem, kuri gatavojas kandidēt 14. Saeimas vēlēšanās, vajadzētu precīzāk izklāstīt savus plānus, ko viņi darīs tad, ja strauji augs neapmaksāto energoresursu rēķinu apjoms, turklāt ne tikai privātpersonu, bet arī juridisko personu segmentā, jo savi finansiālo iespēju griesti ir ne jau tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem un publiskajam sektoram šī jēdziena plašākajā nozīmē. Patlaban vērojot politiskās izpausmes sociālajos tīklos, rodas iespaids, ka politiķi naivi cer uz to, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām pienāks viegli, skaisti laiki un varēs turpināt baltā apģērbā uz kičīga fona kopā ar līksmiem atbalstītājiem pozēt reklāmiskām bildītēm. Nenoliedzami, pandēmijas laiks ir apliecinājis, ka Latvijas sabiedrības lielākā daļa ir ļoti mierīga, un tādu situāciju, kad politiķiem smagas problēmas radītu, sociologa Freimaņa vārdiem sakot, "satrakots pūlis uz ielām", tā īsti nav bijis. Tomēr tas nenozīmē, ka var ignorēt situācijas nopietnību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē