Biržu investoriem, tiecoties pēc peļņas, pērn nav bijis jādodas uz Volstrītu ASV vai uz kādu Eiropas lielo biržu, jo visai labas ieguldījumu iespējas ir bijušas arī tepat, mūsu reģionā.
Taivāna jau drīzumā plāno investēt Lietuvā 200 miljonus ASV dolāru (177 miljoni eiro), trešdien paziņoja Taivānas pārstāvniecības Viļņā vadītājs Ēriks Huans.
Šodien darbību sāk izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia)
kopā ar farmācijas kompāniju Novartis Baltics atklātais
pirmais healthtech jeb veselības tehnoloģiju inovāciju
pirmsakselerators Latvijā.
Plānots, ka tas veicinās inovāciju kopradi starp medicīnas un tehnoloģiju nozarēm,
studentiem, uzņēmumiem
un jaunuzņēmumiem
Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā, šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.
Pašvaldībām būs pieejamas papildu 61,6 miljonu eiro investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.periodā, paredz otrdien valdības apstiprinātie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie noteikumu projekti.
Neraugoties uz ekonomisko krīzi, valdības un centrālo banku sniegtais atbalsts globālajai tautsaimniecībai radījis labvēlīgu augsni cenu kāpumam pasaules preču biržās. Tomēr šis kāpums nav vienmērīgs un neattiecas uz visām izejvielām. Starp šādiem izņēmumiem ir arī sudrabs, kuram vismaz teorētiski pašreizējie apstākļi būtu labvēlīgi, lai cena biržā pieaugtu. Tomēr realitāte ir stipri atšķirīga, un laika posmā no pagājušā gada beigām līdz 26. augustam sudraba cena kritusies par 11,4% – līdz 23,55 ASV dolāriem (ap 20 eiro) par Trojas unci.
Raugoties uz ieguldījumiem, kas ir riskantāki par tradicionālajiem bankas termiņnoguldījumiem, pārsvarā tiek pievērsta uzmanība vērtspapīru tirgiem un tajos kotētajām akcijām un parāda vērtspapīriem – parādzīmēm, obligācijām –, kā arī biržā tirgotiem dažādiem investīciju fondiem, kuri investē minētajos vērtspapīros un savas ieguldījumu daļas piedāvā tirgus dalībniekiem.
Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.
Varētu domāt, ka straujā Covid-19 izplatība, par kuru pēdējā laikā tiek ziņots no tādām lielām valstīm kā Indija un Brazīlija, veicinās investoru bēgšanu no šīm valstīm, izraisot vispārēju valūtas krīzi un ekonomisko sabrukumu, tomēr tā nenotiek. Minēto valstu tautsaimniecības acīmredzami ir iemācījušās sadzīvot ar Covid-19 krīzi, un šo valstu biržu indeksi aizvien ik pa laikam sasniedz jaunus vēsturiskos maksimumus. Vienlaikus gan var rasties jautājums par izejvielu, pārtikas produktu un ražošanas komponenšu piegādi no šīm valstīm.
Lieliem investīciju projektiem eksporta veicināšanai valsts varētu novirzīt 200 miljonus eiro, izriet no ceturtdien vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītā Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma.
Turcijas metalurģijas uzņēmums Aslanli Metalurji izteicis piedāvājumu SIA FeLM izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Turcijas uzņēmuma pārstāvji.
Ekonomikas stimulēšana ar centrālo banku īstenoto obligāciju pirkumiem ilgst jau aptuveni desmitgadi. Līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību pasaulē šāds monetārais atbalsts uzņem apgriezienus. Tas liek sarukt aizdevuma likmēm gan banku kreditēšanā, gan tad, ja nauda tiek piesaistīta ar parādu vērtspapīru starpniecību, izlaižot obligācijas vai parādzīmes. Tas paver iespējas dažādot naudas piesaistes veidus arī lielākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas uzņēmumiem.