Ventbunkers piedāvā investēt lidsabiedrībā airBaltic (papildināts 11:44)
AS Ventbunkers izteikusi gatavību investēt Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic, patlaban gan neatklājot iespējamo ieguldāmo summu.
Investīcijas
Degradētās teritorijas varēs pārvērst plaukstošās oāzēs
Septiņu gadu laikā, kopumā investējot nedaudz vairāk par 311 milj. eiro, 600 ha degradēto teritoriju iecerēts pārvērst par plaukstošām biznesa zonām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Ārvalstu investori grib lielāku stabilitāti
Šonedēļ paspējuši izskanēt jau divi spēcīgi paziņojumi par to, ka ārvalstu investoru interese par Latviju un tās galvaspilsētu nav pārāk aktīva. Konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2015 Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) pavēstīja, ka investori nevēlas ieguldīt naudu lielu zemesgabalu attīstībā.
Galvaspilsētas attīstība uz krīta
Piekoriģējusi projektu izmaksas, Rīgas dome turpina lemt par arvien jauniem aizņēmumiem izglītības projektu īstenošanai
, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Rīgas sapņiem vajag teju divus miljardus
Lai nomainītu logus skolām un remontētu bērnudārzu virtuves, Rīgas dome šobrīd meklē iespējas aizņemties; vienlaikus pašvaldība uztur spēkā investīciju projektus gandrīz 2 miljardu eiro vērtībā, trešdien lasāms avīzē Dienas Bizness.
Krievija ievērojami pasliktina ekonomikas prognozes
Krievijas iekšzemes kopprodukts šogad saruks par 3% pie naftas cenām 50 dolāru par barelu, savukārt kapitāla bēgšanas apmēri tiek lēsti uz 115 miljardiem dolāru, sestdien paziņoja Krievijas ekonomikas attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs.Valdība iepriekš prognozēja ekonomikas sarukumu par 0,8%. Tāpat arī mainīta inflācijas prognoze no pašreizējiem 7,5% uz 12%, pavēstīja Uļukajevs.
Centrāltirgus gaida prāvas investīcijas no nomniekiem
Lai sakārtotu Āgenskalna tirgus un Vidzemes tirgus infrastruktūru, to nomniekiem nāksies veikt pamatīgas investīcijas, pirmdien, 5.janvārī, vēsta laikraksts Dienas Bizness.Jau drīz AS _Rīgas Centrāltirgus _varētu parakstīt jauno nomas līgumu ar Āgenskalna tirgus ilggadējo apsaimniekotāju SIA Roveks uz termiņu līdz 2021.
ES samitā gatavojas aizliegt investīcijas anektētajā Krimā
Eiropas Savienības līderi, tiekoties samitā Briselē ceturtdien un piektdien, gatavojas pastiprināt aizliegumu investīcijām Krievijas anektētajā Krimā, ziņo Reuters. Tas tikšot īpaši paplašināts jomās, kas saistītas ar naftas un gāzes atradņu apguvi Melnajā jūrā.ES Padome paziņos par jaunajām sankcijām, kas tiks koordinētas ar līdzīgiem ASV soļiem.
Eiropadome piešķirs 300 miljardus eiro izaugsmes veicināšanai
Eiropadome piektdien Briselē vienojās atbalstīt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera priekšlikumu par 300 miljardu eiro sadalīšanu vairākām nozarēm izaugsmes veicināšanai.Junkers šā gada jūlijā publiskoja politiskās vadlīnijas, kurās bija pausta nepieciešamība mobilizēt 300 miljardus eiro, lai stimulētu privātās investīcijas.
Kapitāls bēg no Krievijas
Krievijai jau vairākus pēdējos gadus nākas sadzīvot ar kapitāla aizplūšanu no valsts. Īpaši tas redzams Krievijas akciju tirgū, bet arī citi investori ir piesardzīgi, piektdien raksta Dienas Bizness.Konflikts Krimā deva smagu triecienu Krievijas uzņēmumu akcijām. To vērtība dienas laikā kritās vairāk nekā izmaksāja rekorddārgo Soču olimpisko spēļu rīkošana.
Viltus zelta dzīsla
Lai gan Latvijā ir ierobežota deviņdesmitajiem gadiem raksturīgo piramīdu darbība, krāpnieku netrūkst arī mūsdienās, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.Firmas, kuras dažu lekciju laikā piedāvā kļūt par profesionālu tirgotāju, investīciju pārvaldnieki, kuri ir gatavi pieņemt pārsimt eiro un nodrošināt milzu atdevi, mistiskas struktūras, kur peļņas procenti no ieguldījumiem krietni pārsniedz jebkuras bankas piedāvāto, ir tikai daži no piemēriem.
Swedbank: Vārgulīgā situācija ES vājinājusi investoru noskaņojumu investēt Latvijā
Latvijas Bankas ceturtdien publicētie dati liecina, ka pērn tekošā konta deficīts samazinājās līdz 0,8% no IKP, 2012.gadā tas sasniedza 2,5%. Deficīts mazinājās lielākoties dēļ uzlabojuma preču un pakalpojumu tirdzniecības bilancē. Preču un pakalpojumu eksports uzrādīja 2,3% izaugsmi, kamēr imports nedaudz nokritās par 0,3%.