Ministru prezidenta amatam nominētais KPV LV politiķis Aldis Gobzems apšauba Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) sniegto informāciju, ka viens no iemesliem viņa izslēgšanai no advokatūras bijusi pilnvardevēja noslēpumu izpaušana, jo par viņa advokāta darbību no pilnvardevējiem neviena sūdzība neesot saņemta.
Pēc vairāku jauno valdību veidojošo partiju ierosinājuma tiks lūgta tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai noskaidrotu, vai premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam (KPV LV) un viņa aicinātajiem ministriem būs iespējams saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Trīs no sešiem potenciālajiem sabiedrotajiem – Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par! – neatbalsta arī KPV LV ierosinājumu automātiski piešķirt pielaides Saeimā ievēlētajiem deputātiem. Tāpat tās iebilst pret priekšlikumu rīkot slēgtas valdības sēdes. Pirmās partiju sarunas rada iespaidu, ka KPV LV cenšas panākt partneru atbalstu savai priekšvēlēšanu programmai.
Potenciālajiem valdības partneriem ir domstarpības vairākos būtiskos jautājumos, piemēram, par KPV LV ierosinājumu automātiski piešķirt visiem deputātiem pielaides valsts noslēpumam un par slēgtām valdības sēdēm.
Sešas tā dēvētās labēji centriskās partijas, kas piedalās sarunās par valdības veidošanu, lūgs audienci pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lai rastu risinājumu situācijai, kad Ministru prezidenta kandidātam Aldim Gobzemam (KPV LV) nav pielaides valsts noslēpumam, bet tās piešķiršana varētu prasīt laiku.
"Neizslēdzu, ka tas ir pietiekami maigs, netiešs, delikāts veids pavēstīt, ka konkrētajā situācijā ir problēmas," Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša pausto par Alda Gobzema izvērtēšanu atbilstībai darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju vērtē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar Saeimā pārstāvētajām frakcijām pirmdien uzticēja valdības veidošanu KPV LV premjera kandidātam Aldim Gobzemam. Tāpat kā Jānim Bordānam (JKP), kuram neizdevās izpildīt prezidenta doto uzdevumu, arī nākamajam valdības veidotājam ir dotas divas nedēļas laika līdz 10. decembrim. Pirmajā nominācijas dienā visas labēji centriskās partijas piekritušas piedalīties Gobzema vadītajās sarunās, bet atbalstu vēl nesola. Partiju pārstāvji atzina, ka grūtības varot radīt neziņa par Gobzema iespējām saņemt pielaidi valsts, ES un NATO noslēpumam.
Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) vēlas, lai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) argumentē, kāpēc viņa pielaides izvērtēšanai nepieciešams tik ilgs laiks. "Iestādei ar aptuveni astoņu miljonu budžetu šajā situācijā diez vai ir nepieciešams izprasīt kādus tiesiskās palīdzības lūgumus. Un vēsture rāda, ka to var izdarīt ļoti straujiem soļiem. Tāpēc arī šī problēma, kas patiesībā nav problēma, tiks atrisināta," žurnālistiem pauda premjera amata kandidāts.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums kā nākamo premjera amata kandidātu nominēt Aldi Gobzemu (KPV LV) ir loģisks, aģentūrai LETA atzina politologi Jānis Ikstens un Filips Rajevskis.
Ja no KPV LV saraksta Saeimā ievēlētajam un nupat Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa premjera amatam nominētajam Aldim Gobzemam izdosies sastādīt valdību un gūt tai parlamenta atbalstu, viņam var nākties strādāt bez pielaides valsts noslēpumam, tomēr, kā pirmdien intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norādīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis, tas būtu ļoti liels risks.
Valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa noteiktajā termiņā nav panākušas vienošanos par konkrētu premjera amata kandidātu.