Latvija atvēlēs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Speciālās novērošanas misijas Ukrainā projektam 20 000 eiro, otrdien lēma Ministru kabinets.
Latvijas robežas joslas ar Krieviju ierīkošana kopumā valstij izmaksās 19 085 046 eiro, kas nozīmē, ka kopējo paredzēto izdevumu segšanai nepieciešami papildu 14 883 062 eiro, kas ietverami Iekšlietu ministrijas bāzes izdevumos, teikts valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvajā ziņojumā.
Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes reālākā alternatīva ir Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma izbūve, biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā atzina eksperti.
Lai gan Īrijā pavadīti astoņi gadi, tomēr Vītolu ģimene ar četriem bērniem pirms nepilna mēneša atgriezās Latvijā. Lēmums neesot bijis viegls, taču pieņemts bērnu dēļ. Pēc ģimenes sacītā, viņi ir pirmie gājputni, kas izpētīs situāciju Latvijā un pēc tam ziņos Īrijā palikušajiem draugiem un paziņām. Atgriezties ir gatavas vairākas ģimenes ar bērniem, taču galvenās bažas ir par izglītības sistēmas atšķirībām starp abām valstīm.
Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor aizliedzis dzīvu cūku un cūku produkcijas ievešanu no Latvijas, teikts dienesta paziņojumā.Aizliegums stājies spēkā trešdien, 7.maijā, un tas tiek skaidrots ar situācijas pasliktināšanos attiecībā uz klasiskā cūku mēra izplatību.
Jāturpina darbs, lai demonstrētu vienlīdz lielu ne tikai nacisma, bet arī komunisma izvērtējumu un nosodījumu. Jāsekmē atgriešanās no uzvaras svinībām pie kritušo piemiņas karavīru un sabiedrības vēsturiskās samierināšanās ietvarā, uzsvēra Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, uzstājoties seminārā Padomju Savienības tēls Baltijā Otrā pasaules kara laikā, kas 8. maijā norisinājās Latvijas Okupācijas muzejā.
Vairāki ietekmīgi ASV mediji apjomīgos rakstos vērtējuši Krievijas radītos draudus kaimiņvalstīm, lielu uzmanību pievēršot Latvijai un tā dēvētajiem krievvalodīgajiem.ASV nedēļas žurnāls_ Time _plaši apraksta Latvijas "krievvalodīgo" integrācijas problēmas un sabiedrības bažas par Kremļa iespējamajiem plāniem Baltijas valstīs.
Šajā trauksmainajā un bažīgajā laikā vairāk kā jelkad kļūst skaidrs, ka Latvijai būtu vajadzīga ne tikai sava sabiedrisko attiecību stratēģija - un nevis tikai izplūdis un maigs "Latvijas tēls" pasteļtoņos -, bet arī savs, tā sacīt, PR bataljons. Jautājums tikai - kur tādu ņemt, kā apmaksāt un kurp sūtīt?
"Ka [Ukrainā] būtu bijušas vajadzīgas dziļas un bieži, jā, sāpīgas reformas, kādas Latvija ir piedzīvojusi, bet tāpēc, ka tās netika veiktas, valsts ir tik ārkārtīgi trausla, viegli ievainojama un par tās nākotni mums šobrīd ir lielas šaubas. Turpretī Latvijai viss būtībā ir mūsu pašu rokās (..). Manuprāt, nākamajiem desmit gadiem mums ir ļoti daudz instrumentu, lai pilnveidotu to, ko iesākām pirms 10 gadiem, kad nostājāmies, manuprāt, uz pareizā ceļa. Kā vecākās ES valstis mums toreiz teica - nedomājiet, ka iestāšanās ES ir ceļa gals. Tas ir tikai ceļa sākums,” norādīja Vīķe–Freiberga.
Kamēr situācija Ukrainā nav attīstījusies tiktāl, lai Eiropas Savienība (ES) pret Krieviju ieviestu ekonomiskās sankcijas, Latvijas loģistikas nozare no šī konflikta gūst reālu finansiālu labumu. Kā norāda Latvijas dzelzceļa valdes loceklis Ēriks Šmuksts, daļa no tām kravām, kuras Krievija agrāk sūtīja uz Ukrainu, nonāks Latvijā, trešdien, 30.
Viņš gan uzsvēra, ka svarīga ir pārējo pasaules valstu vienota darbība saistībā ar centieniem mazināt Krievijas rīcību Ukrainā un vēršanos pret lielvalsti saistībā ar tās agresiju. Tāpēc "kopā strādājot, Eiropas Savienības dalībvalstis, Kanāda un ASV var panākt vairāk".