Prognozes par demogrāfisko situāciju Latvijā ir nepielūdzamas - līdz 2020. gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkstošiem skolēnu. Tas nozīmē aizvien ne tikai tukšākus skolas solus, bet arī jautājumu, vai ir racionāli uzturēt visas pašreizējās vidusskolas. Šī iemesla dēļ sākta diskusija par minimālo skolēnu skaitu 10. klasēs. Tikmēr mazās pašvaldības uztraucas par izglītības pieejamību, jo izmaiņu rezultātā uz skolu bērniem var nākties braukt pat 50 kilometru, otrdien raksta laikraksts Diena.
Latvijas Pašvaldību savienības 25. kongresā 2014. gada 30. maijā Aizkrauklē savienības biedri apstiprināja rezolūciju ar aicinājumu politiskajām partijām savās priekšvēlēšanu programmās iekļaut virkni nosacījumu, kas būtiski valsts un pašvaldību sekmīgai attīstībai.
Rīgas domes deputāti otrdien nolēma atjaunot Rīgas pašvaldības dalību Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), portālam Diena.lv pavēstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Līdz maijam vajadzētu spēt sagatavoties pabalstu izmaksai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem elektroenerģijas cenu kāpuma kompensēšanai, Latvijas Radio sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Rīgas dome pieņēmusi lēmumu atgriezties Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), trešdien pēc tikšanās ar LPS priekšsēdētāju Andri Jaunsleini žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs).
Grūti atcerēties, kuru valdības vadītāju vēl pašvaldību vadītāji būtu sagaidījuši tik labvēlīgi, kā trešdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē tika uzņemta premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (Vienotība). Pašvaldības cer, ka līdz ar viņas vadītās valdības apstiprināšanu būs atjaunots arī pašvaldību un valdības dialogs. "Šo pozitīvo attieksmi veido Laimdotas Straujumas iepriekšējā darbība," Dienai sacīja LPS līderis Andris Jaunsleinis.
Vienošanos ar Eiropas Komisiju (EK) par nākamā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda investīcijām Latvijai plānots panākt šomēnes. Pašvaldību pārstāvji pauž neapmierinātību par gaidāmo līdzekļu sadalījumu, jo novārtā tiek atstātas mazās lauku teritorijas.Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) decembra vidū nāca klajā ar prezentāciju, kurā izcēla, ka līdz ar šo fondu sadalījumu notiek uz Rīgu orientēta, monocentriska Latvijas attīstība.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) prezidents Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) uzskata, ka ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) darbību kaut kas nav kārtībā un par to liecina vairāki faktori.Viens no faktoriem, kas uz to norāda, ir Rīgas izstāšanās no savienības, kas ir nopietns signāls tam, ka kaut kas nav kārtībā, intervijā aģentūrai LETA atzina Sesks.
Pašvaldības varēs brīvprātīgi apvienoties, pirmdien, 30.septembrī, par šo jautājumu plāno spriest valdības komiteja, skatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Kad augustā premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā, viņš, iespējams, nepievērsa uzmanību LPS priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa teiktajam: "Tā kā bija, vairs nebūs." Šo vārdu nozīme skaidrāka kļuva trešdien pēc LPS domes sēdes, kurā tika pieņemts lēmums neparakstīt LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolu. LPS deva valdībai laiku piekrist piedāvātajam kompromisam iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas sadalē starp valsti un pašvaldībām, vietējos budžetos paredzot 82%, valsts - 18%, vēsta laikraksts Diena.
Pirmdien Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē valdība un Latvijas Pašvaldību savienība nespēja panākt vienošanos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pārdali nākamajā gadā.