Eiropas un Krievijas sadarbības projekta ExoMars pirmās fāzes ietvaros Marsa orbītā veiksmīgi ievadīta zonde Tracer Gas Orbiter (TGO), apstiprinājusi Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA).
ASV kompānijas SpaceX dibinātājs un vadītājs Īlons Masks otrdien paziņoja, ka plāno izveidot cilvēku koloniju uz Marsa, nogādājot viņus uz "sarkano planētu" ar šīs kompānijas raķešu un kosmosa kuģu floti, un šī kolonija jau šajā gadsimtā spētu pati sevi uzturēt.Masks, sakot runu Starptautiskajā astronautikas kongresā Meksikas rietumu pilsētā Gvadalaharā, arī parādīja futūristisku video, kurā atainotas viņa idejas par starpplanētu transporta sistēmu, kas balstītos uz atkārtoti izmantojamām raķetēm, dzinēju saimniecību uz Marsa un 1000 kosmosa kuģiem orbītā, kuri pārvadātu pa apmēram 100 cilvēkiem katrs.
Eiropas un Krievijas kopīgās Marsa misijas laikā pirmdien no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā veiksmīgi startējusi Krievijas raķete Proton ar orbitālo zondi metāna gāzes atmosfērisko pēdu izpētei.
Starptautiskās kosmosa stacijas (ISS) apkalpe un zinātnieki uz Zemes šonedēļ atzīmē 15. gadadienu, kopš šajā daudzu valstu kopīgi radītajā inženiertehnoloģiju brīnumā, kas riņķo orbītā ap mūsu planētu, pastāvīgi uzturas cilvēki. Lielākās ISS projekta attīstītājas un finansētājas ir ASV un Krievija, kuras, neraugoties uz saspīlētajām politiskajām attiecībām, turpina sadarboties, lai darbs stacijā neapstātos.
Kosmosa izpētes aģentūras NASA pētnieki guvuši pirmos tiešos pierādījumus pieņēmumam, kas jau labu laiku nodarbināja astronomu prātus - uz tā dēvētās sarkanās planētas Marsa atklāts plūstošs ūdens, vēsta pasaules mediji.Atklājums veikts pateicoties attēliem, kurus ar spektrogrāfu uzņēmusi planētas orbītā esošā zonde Mars Reconnaissance Orbiter.
No Marsa orbītas uzņemtos augstas izšķirtspējas attēlos zinātnieki pamanījuši objektu, kas vēlāk identificēts kā 2003.gadā pazudusī izpētes zonde Beagle-2, vēsta BBC.Sakarus ar izpētes robotu pētnieki pazaudēja pirms vairāk nekā 11 gadiem - 2003.gada Ziemassvētku dienā -, kad zonde veica nosēšanās manevru.
Marsa izpētes zonde-pašgājējs Curiosity veicis svarīgu testa urbumu līdz šim savā lielākajā "mērķī" - iezī, kam dots nosaukums Mojave. Zonde uzņēmusi fotoattēlu tūlīt pēc urbuma, kas ļāvis zinātniekiem aplūkot ieža slāni, pirms to pārklāj sarkanās planētas putekļi. Pētnieki jau pamanījuši, ka urbuma putekļu sastāvā ir minerālu kristāli, kas varētu sniegt jaunu ieskatu planētas uzbūvē, vēsta NASA.
ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) Marsa izpētes pašgājējs robots Opportunity pa Marsa virsmu nobraucis lielāku attālumu nekā jebkāds cits cilvēka radīts pašgājējs uz ārpuszemes debesu ķermeņa.Kopš ierašanās uz Marsa 2004.gadā Opportunity nobraucis 40 kilometrus, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas piederēja 1973.
Cēsnieks Pauls Irbins izturējis pirmo atlases kārtu un kļuvis par vienīgo latvieti, kurš kopā ar 1057 citiem kandidātiem cīniesies par iespēju lidot uz Marsu. Tiesa, izsniegta tiek biļete vienā virzienā un nosūtītajiem cilvēkiem tur jāveido patstāvīga apmetne. Savukārt vidusskolu jau absolvējušie un pēdējo klašu audzēkņi sociālajos tīklos izsaka līdzjūtību jaunākajiem skolēniem ar piekto obligāto centralizēto eksāmenu – ķīmijā, fizikā vai dabaszinībās.