VID: Darba ņēmēju skaits pirmajos četros mēnešos audzis par 1,1%
Darba ņēmēju, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, skaits šogad pirmajos četros mēnešos audzis par 1,1%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.
Nodarbinātība
Eurostat: Attālināti strādājošo īpatsvars Latvijā pērn bijis mazāks nekā ES vidēji
Latvijā pērn attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars veidoja 2,1% no kopējā strādājošo skaita, kas ir mazāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat trešdien publiskotie dati.
Aptauja: Latvijā 53% iedzīvotāju vēlētos papilddarbu
Latvijā 53% iedzīvotāju papildu pamatdarbam vēlētos arī papilddarbu, aģentūrai LETA pavēstīja darba portāla CV Market pārstāvji, atsaucoties uz portāla veiktās aptaujas datiem.
Aptauja: 48% Latvijā strādājošo pēdējā gada laikā piedzīvojuši izdegšanu
Izdegšanu pēdējā gada laikā piedzīvojuši 48% Latvijā strādājošo, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktā aptauja.
Ātrajā ēdināšanā darba pietiek visiem
Pagājušajā nedēļā, turpinot iepriekš pausto viedokli, deputāts Jānis Dombrava (NA) sociālajā portālā Twitter izrādījis sašutumu un aizdomas par lielo skaitu trešo valstu (t.i. ārpus ES valstu) studentiem, kuri, kā apgalvo Saeimas deputāts, ir galvenie kebabnīcu darbinieki. Deputāts izteica vēlmi radīt izmaiņas likumdošanā, kas vairāk regulētu trešo valstu studentu darbības un skaitu Latvijā. Tomēr, kā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), studentiem, lai mācītos Latvijā, jau tagad ir jāatbilst dažādiem nemaz ne tik viegli izpildāmiem nosacījumiem, savukārt, kā liecina darba sludinājumi – šobrīd darba pietiek visiem.
Strautiņš: Nodarbinātība aug un augs, bet ne visur
Darbaspēka tirgus 2018. gada sākumā atspoguļo strauju ekonomikas izaugsmi — strādājošo skaits pieaug, bet bezdarbnieku skaits — samazinās. Lai arī ziņās parasti vislielāko uzmanību pievērš bezdarba līmenim, vēl svarīgāks rādītājs ir nodarbinātība. Izmērītais bezdarbs var samazināties arī tad, ja cilvēki zaudē cerību atrast darbu vai aizbrauc uz ārzemēm. Citiem vārdiem, gan labu, gan sliktu iemeslu dēļ.
Kurš gan strādās Latvijā?
Uzņēmēju organizāciju pārstāvji, piemēram, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, uzsvēruši, ka strādājošo trūkuma problēma saasinās, tāpēc neiztikt bez viesstrādnieku – gan mazkvalificētu darbinieku, gan augstas raudzes speciālistu – ierašanās mūsu valstī.
Miljoni, lai jaunieši strādātu
Kopš 2014. gada jauniešu skološanai un nodarbināšanai Jauniešu garantijas programmas ietvaros ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro. Iztērētās naudas lietderīgumu līdz gada beigām vērtēs Finanšu ministrija, bet atbildīgās iestādes norāda, ka rezultāts ir sasniegts – jauniešu bezdarbs ir samazinājies. Šobrīd plānots atsevišķus atbalsta pasākumus pagarināt.
Demogrāfija spiež mazināt aizspriedumus pret gados vecākiem darbiniekiem
Mūsu sabiedrība noveco, liecina demogrāfiskās tendences – 40% Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. Rezultātā darba devējiem nopietni jādomā, kā darba tirgū labāk integrēt, atbalstīt un atbrīvot no aizspriedumainas attieksmes darbiniekus, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, kā arī nodrošināt viņiem gan darbavietas un karjeras iespējas, gan motivējošus pasākumus ilgākai darbaspēju saglabāšanai.
Latgalē bezdarbnieki meklē darbu vidēji 15 mēnešus, bet citur Latvijā - vien piecus
Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone. Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.
Darba tirgus turpina silt, nodarbināto skaits atsāk augt
Ekonomikas aktivitātes pieaugums trešajā ceturksnī spēja notušēt negatīvās demogrāfiskās tendences – zemas dzimstības un emigrācijas sekas. Pēc četru ceturkšņu pārtraukuma beidzot atsāka augt strādājošo skaits, kas kopā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu sekmēja bezdarba līmeņa sarukumu.
Atsācies nodarbinātības kāpums
Trešajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars samazinājās līdz 8,5% no 8,9% iepriekšējā ceturksnī un 9,5% pērnajā rudenī. Taču svarīgākā ziņa jaunākajos darbaspēka apsekojuma datos — pēc gadu ilgušā krituma ir sācis augt nodarbināto skaits, atkal pārsniedzot 900 tūkstošus. Absolūtajos skaitļos pieaugums ir astoņi tūkstoši, pretstatā līdzīgam kritumam iepriekšējos četros ceturkšņos.