Japānas premjerministrs Sindzo Abe otrdien ieradīsies vēsturiskā vizītē ASV kara flotes bāzē Pērlhārborā, kurai pirms 75 gadiem negaidīti uzbruka japāņu spēki, nogalinot vairākus tūkstošus amerikāņu karavīru un piespiežot Savienotās Valstis iesaistīties Otrajā pasaules karā. Vizītes laikā Abe vēlas uzsvērt Japānas un ASV spēju pārtapt no sīvākajiem ienaidniekiem par tuvākajiem sabiedrotajiem, bet neplāno atvainoties par asiņaino uzbrukumu Pērlhārborai, otrdien lasāms laikrakstā Diena.
Kaut lielākajai daļai šīs sievietes vārds neko neizsaka, Grētu Frīdmani ir redzējuši daudzi - viņa iemūžināta fotoattēlā, kas ir viens no Otrā pasaules kara beigu simboliem. Medmāsa, kuru pēc ziņas par Japānas kapitulāciju Ņujorkas Taimskvērā 1945.gada 14.augustā noskūpstīja jūrnieks, cienījamā 92 gadu vecumā pagājušajā nedēļā aizgājusi mūžībā, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Otrdienas vakarā uz dzimteni pārapbedīšanai atvestas 236 Otrajā pasaules karā Pleskavas apgabalā, Krievijā, kritušo Latvijas karavīru mirstīgās atliekas.
Vācijā janvārī pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara tiks iespiests un nonāks pārdošanā nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera bēdīgi slavenā apcerējuma Mein Kampf (Mana cīņa) akadēmisks izdevums, otrdien paziņojis Mūsdienu vēstures institūts (IfZ).
Polijas premjerministre Eva Kopača un prezidents Andžejs Duda otrdien pirms saullēkta piedalījās piemiņas ceremonijā, kas bija veltīta 76.gadskārtai kopš Otrā pasaules kara sākuma, vēsta Polijas Radio.
Ar vācu armijas kapitulāciju pirms 70 gadiem, 1945.gada maijā, beidzās Otrā pasaules kara cīņas, kas Latvijas zemi bija pārklājušas ar asinīm. Sākās jauns padomju okupācijas posms, bet Kurzemē kapitulācija notika gandrīz vai XIX gadsimta kara ētikas garā.
Valsts uzdevums ir spēt sevi aizsargāt, to šodien, uzrunājot klātesošos piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK).
Polijā piedaloties Eiropas Solidaritātes centra rīkotajā diskusijā par Otrā pasaules kara sniegtajām mācībām attiecībā uz Eiropas integrāciju un kara mantojumu 70 gadu perspektīvā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) atzina, ka šobrīd Eiropa nedrīkst atstāt Ukrainu cīnīties vienatnē, jo, vilcinoties pārāk ilgi, riskējam iegūt vēl lielāku konfliktu.