Stāsts jau nav par krekliem, bet par sirdsapziņu - vai par pašcieņu vairāk. Stāsts ir par mums, nevis ASV diplomātiem, kuru «Rīgas telegrammas» beidzot parādījušās arī Latvijas portālos.
Krievus esam apvienojuši, atliek apvienoties pašiem. Gan jau tas
notiks, kad PCTVL un SC kopā ar 51% Saeimā veidos valdību, varbūt
pieklājības pēc pieaicinot arī kādu latviešu partiju.
Politikā tiek daudz kas iestāstīts. Latvijas politikā mēs
stāstām sev, ka mēs nevaram būt patstāvīga valsts. Ka mēs varam
pastāvēt tikai, esot Eiropas Savienības vai NATO sastāvā. Vai
pretējā gadījumā - atgriezties Krievijā. Bet tikai nevaram būt
patstāvīga valsts.
Ziņas par čurāšanu pie Brīvības pieminekļa nebeidz pārsteigt.
Šķiet, nav vēl bijis nevienas reizes, kad šādu gadījumu tūlīt
nedokumentētu un par valsts mēroga ziņu nepārvērstu vai visi lielie
masu mediji.
Pasaules biznesa milžus IBM, Barclays un Western
Union Lietuva ir piesaistījusi tiešās sarunās ar investoru. Ko
nozīmē tiešas sarunas? Tiešas sarunas nozīmē to, ka netiek rīkots
konkurss.
Kad jūs ieradāties mūsu zemē, jums piederēja tikai Bībele, bet
mums piederēja visa zeme. Tad jūs teicāt, lai mēs noticam un
aizveram acis. Kad mēs atvērām acis, jums piederēja visa zeme, bet
vienīgais, kas piederēja mums, bija Bībele.
Josifs Staļins un Ādolfs Hitlers 1939. gada 23. augustā nolēma,
ka Latvijas un dažu citu valstu vairs nebūs. Tad Molotovs ar
Ribentropu parakstīja paktu ar slepeniem protokoliem par robežu
izmaiņām.