Esam tikuši pie jaunas valdības. Beidzot. Šķiet, tik
garu, piņķerīgu un, jā, no malas raugoties, gribas
teikt – arī nedaudz nesakarīgu valdības veidošanas procesu, nebija gaidījis neviens.
Tas nav pētījumos balstīts apgalvojums, tomēr
šķiet, ka bieži vien dažādi skandāli žurnālistikā, kas pašiem
mediju pārstāvjiem liekas bezgalskaļi un vismaz valsts mērogā
svarīgi, nebūt tādi nav – galu galā tie izrādās nozares iekšienē
risināmi jautājumi.
Vārda un, plašāk raugoties, valodas spēks nekad nav ticis apšaubīts, un visos laikos to lieliski apzinājušies ne tikai romantiski dzejnieki, bet arī totalitāras varas nesēji. Ne velti tieši vārda brīvība ir tā, par kuru nemitīgi tiek lauzti šķēpi un notiek diskusijas vēl mūsdienās. Nereti tieši izteikumu dēļ atceras politiķus, valoda var saliedēt vai, tieši otrādi, – šķelt.
Atzīšu – uzreiz pēc vēlēšanām šķita,
ka, rakstot sīkāk par politiku un parlamentā iekļuvušajām
partijām, šoreiz vispirms būs jāpievēršas opozīcijai. Taču jau
pavisam drīz nācās secināt: jaunā opozīcija izrādījusies krietni
mierpilnāka, nekā varētu likties.
Ar pilnu atbildību saku: Dziesmu un
deju svētki ir viens no ļoti būtiskiem pamatiem mūsu valsts
pastāvēšanai, jo kopā, svētkos,
mēs piedzīvojam ideālo Latviju,
– šīs nedēļas sarunā ar SestDienu
saka deju ansambļa Daiļrade
vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.
14. Saeimas vēlēšanu rezultāti ļāva zīmēt dažādus
jaunās valdības veidošanas scenārijus, dažiem to
paredzot samērā ātru un vienkāršu, citiem – taisni
otrādi, norādot uz daudziem klupšanas akmeņiem, kas politiskajiem spēkiem jāpārvar, lai varētu vienoties pat par lielajām
lietām, kur nu vēl sīkākām detaļām un visu kārotajiem krēsliem...
Aizvadītajā nedēļā vējš jau paguvis noplēst gandrīz visu zelta rudeni, atkal uz visiem laikiem aizgājuši lieli cilvēki, gaisā vēl jūtamo siltumu lēnām pārņem tuvās ziemas vēsums. Valdība Latvijā joprojām nav izveidota, Ukrainā turpinās karš, kura attīstība grūti prognozējama, turklāt nestabilitāte vērojama arī citās valstīs, kur Krievijas "pirksts" tā vai citādi jūtams.
"Pavisam īsi – man viss ir labi," – tādu ziņu no drauga Kijivā saņēmu pirmdienas rītā, vēl tikai lēni dzerot pirmo kafiju un pieslēdzoties darba nedēļai. Nodomāju – tas saistībā ar jau iepriekšējās dienas ziņām par bumbošanu citviet Ukrainā, līdz sapratu – nē, tas par Kijivas centru, kurš vēl pirms neilga laika šķita salīdzinoši drošs (protams, cik nu vispār drošs patlaban jebkas var būt valstī, kura jau astoto mēnesi turas pretī Krievijas agresīvajam iebrukumam).
Leduslāči un pingvīni, zaķīši un vēl citi zvēri – kas tik viss netika piesaukts pēcvēlēšanu emocijās! Laikam jau neviens Saeimas sasaukums bez saviem zvēru jokiem iztikt nespēj, un arī jaunais, četrpadsmitais pēc kārtas, nav izņēmums, kaut nav paguvis pat vēl nomainīt iepriekšējo. Arī sen par mītisku satikšanās vietu urbānajās leģendās kļuvušais zoodārzs kaut kur pavīdēja – jācer, tas gan šoreiz tiks apiets.