Iepriekšējā nedēļā pamanījis, ka cildinu
timiānu, rozmarīns kļuva greizsirdīgs
un pieprasīja savu uznācienu. Kāpēc
ne? Svētku nedēļai un gaisā jaušamajai
ziemas dvesmai rozmarīns ļoti piestāv!
Garšaugs, kura dzimtene ir Vidusjūras reģions, taču arī pie mums, Latvijā, timiānam nav problēmu – tas dārzā skaisti
pārziemo un patlaban joprojām ir dabūjams no dobes. Timiāns ir viens no aizjūru garšaugiem, kuru pazīst un atzīst
arī latvieši, un novembrim tas ļoti piestāv – var izmantot gan ļoti sātīgos ēdienos, gan uzkodās. Abas receptes noderēs arī
Latvijas svētku galdam!
Vienas no īpaši garšīgām olīvām, turklāt skaistā, tumši violetā krāsā. Kalamata ir pilsēta Grieķijā, tai par godu arī nosaukums, un, kamēr mums aizsācies novembris, ir tik patīkami iztēloties silto turienes klimatu un baudīt Vidusjūras veltes! Olīvas ēdieniem piešķir īpašu noti, un Kalamatas olīvām vēl piedevām ir brīnišķīga, gaļīga tekstūra.
Rudens un mārrutks ir draugi, tas
ir skaidrs. Tradicionāli mārrutkus lietojam pie aukstās gaļas,
iemaisām krējuma mērcītēs,
pievienojam salātiem un zupām. Šoreiz
piedāvāju pamēģināt vienu gardu uzkodu
ar bietēm un pikantas kotletītes!
Jā, tas iestājas apmēram oktobrī un rit līdz pavasarim! Kanēļcukura laikā biežāk gribas ieritināties zem siltas segas, apēst kaut ko garšīgu un lieki nesatraukties. Tāpēc šoruden jau otrais kanēļa uznāciens, bet bez sāļajām versijām – šoreiz tikai divas saldas, garšīgas receptes!
Vispārzināms, ka ķiploki ir veselīgi un rudens vīrusu sezonā tos vajag patērēt biežāk un vairāk. Bet ne vienmēr svaigs ķiploks pie ēdieniem der tikpat labi kā ķiploku pulveris – pēdējais ir ērti lietojams un vienmēr pieejams, arī tad, ja mājās nav labu vietējo ķiploku.
Vai te ir kāds, kuram arī ļoti
garšo zaļie lociņi? Droši vien ir
arī tādi, kuriem tie netīk, bet
viens ir skaidrs: lociņi ir veselīgi, jo īpaši aukstajā un nemīlīgajā vīrusu
sezonā. Lūk, divi garšīgi veidi, kā lociņus
apēst, – zupa, kurai tie ļoti piestāv svaigi
un smalki kapāti pie pasniegšanas, un
interesanta loku mērce.
Piparoti skābi sāļi – tā īsumā varētu raksturot marinēto kaperu garšas notis. Protams, manuprāt, jo, iespējams, diplomētu degustatoru definīcija par kaperu garšu ir pavisam citāda. Lai vai kā, šoreiz receptēs kaperi, kas ēdienam piešķir patīkamu pārsteigumu!
Mainīgajos laikapstākļos, kad it kā ir saulaina rudens diena, bet, kamēr tu nokāp pa kāpnēm un izej uz ielas, jau gāž lietus, daudzi labprātāk paliktu mājās un pagatavotu virtuvē kaut ko omulīgu un smaržīgu. Šoreiz slavināsim apelsīna miziņu, kura, manuprāt, uzskatāma par garšvielu. Un tas būs arī īpašs veltījums saldummīļiem, kurus šeit retāk iepriecinu!
Zināmāks, vismaz latviešiem, laikam ir fenheļa bumbulis – ar spirgtu, savdabīgu garšu, labs gan salātos, gan zupās un pie zivs ēdieniem. Arī fenheļa sēklām piemīt līdzīgs aromāts, bet, kā jau sēklām, tas prasās tapt "atvērts", vai nu sēklas sakapājot, vai pavārot. Labu apetīti!
Kas nāk prātā, domājot par kanēli?
Kanēļmaizītes? Karstvīns?
Ābolkūka? Jā, bet to citreiz – šai
garšvielai vēl pievērsīsimies.
Šoreiz kanēlis sāļajos ēdienos, kur tas
visnotaļ labi iederas un piešķir patīkamu
garšas noti!
Timiāns ir interesanta garšviela – man tas saistās ar vasaras beigām un rudens sākumu, kad garšaugu dobē pamazām atvadās siltummīļi baziliks un rozmarīns, bet mūžzaļais timiāns itin kā iegūst otro elpu, jo temperatūras pazemināšanās to vispār nesatrauc. Svaigi rūgtens un mazliet piparots, tas lieliski iederas gan zivju ēdienos, gan pie pikantiem sieriem, un tieši šos abus variantus šoreiz gatavosim.