Covid-19 pandēmijas ietekmē liela daļa dažādu nozaru uzņēmumu, to vidū arī finanšu sektora kompānijas un bankas pilnībā vai daļēji pārgāja uz attālināto darbu.
Pandēmijas laikā ieviestie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām radījuši brīvus naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt. Iespējas ir dažādas – no skaidras naudas uzkrājumiem līdz investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, rezultātā Bitcoin vērtība nesen kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāru.
Atšķirībā no daudzām citām – problēmu un ierobežojumu nomāktām – tautsaimniecības nozarēm apstrādes rūpniecība turpina samērā veiksmīgi sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, ne vien uzrādot produkcijas izlaides apjoma kāpumu, bet arī kļūstot par mūsu valsts ekonomikas attīstības stūrakmeni. Jāpiebilst, ka pandēmijas laikā nedaudz palielinājusies arī apstrādes rūpniecības daļa valsts iekšzemes kopproduktā.
Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikas apjoms Covid-19 pandēmijas laikā samazinās, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina par vidējās darba samaksas pieaugumu līdz jaunam vēsturiskajam rekordam. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir sasniegusi 1207 eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī, vēsta CSP.
Raugoties uz pozitīvo situācijas attīstību Latvijas ražojošajā sfērā, var šķist, ka ekonomikā Covid-19 radītā krīze kļuvusi par pagātni. Tomēr pozitīvisms vairāk ir saistīts ar iespējām ražot un saražoto pārdot ārzemju partneriem. Savukārt vietējā ekonomikā situāciju par daudzsološu saukt nevar.
Gatavoties ļaunākajam, bet cerēt uz labāko – tāda varētu būt piesardzīgi optimistiska skolu rīcība šī mācību gada noslēgumā. Ņemot vērā Covid-19 viļņveidīgo dabu un citu valstu pieredzi, pastāv liela iespēja, ka arī nākamajā mācību gadā var būt nepieciešamība periodiski pāriet uz attālināto mācīšanos vai arī tā saucamo hibrīdveida mācību procesu.
Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzajām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un pārējo funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.