Tautsaimniecībai vajag ātru vakcināciju
Globālā pandēmija ilgst jau aptuveni gadu, un aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kā Covid-19 krīzes ietekmē mainās Latvijas tautsaimniecība.
Uzņēmēja Diena
Krīt aizvien lielākā atkarībā
Šobrīd jau esam aizvadījuši apmēram desmitgadi, kopš centrālās bankas sāka masveida ekonomikas stimulēšanu, dzenot lejup procentu likmes, un kā mehānismu izmantoja valdību parāda vērtspapīru uzpirkšanu.
Investoriem šis gads solās būt pozitīvs
Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes loceklis Rūdolfs Krese intervijā Rūtai Kesnerei.
Kompānija, kas palīdz piešķilt tehnoloģijas
Par inteliģentajiem biznesa risinājumiem stāsta a/s Digital Mind partneris Edgars Stafeckis intervijā Andim Sedleniekam.
Izsīkst materiālā kapacitāte
Pēdējā laikā aizvien biežāk dažādu aptauju rezultāti norāda uz to, ka iedzīvotāju labklājības līmenis krītas, līdzi nesot gan neapmierinātības pieaugumu, gan arī dažādus riskus, kas galu galā var kavēt valsts ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.
Zelts ceļā uz cenu kāpumu
Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.
Cer veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 krīzi
Lai gan Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi Latvijā un citur pasaulē ir ietekmējuši daudzu uzņēmumu darbu, tomēr uzņēmēji nav zaudējuši cerību nākotnē atjaunot apgrozījumu un peļņu tādā apjomā, kāds tas bija pirms pandēmijas. Pagaidām gan vairāk par detalizētiem ilgtermiņa plāniem ir vajadzīga prasme ātri pielāgoties mainīgajai situācijai.
Radošums katrā cepurē, cimdu pārī un jakā
Ir tādas rokdarbnieces, kuras vienā vakarā kā līgot nolīgo zeķu pāri, bet daudziem cilvēkiem adīšana vispār šķiet kā nesaprotama, nezināmas valodas ābece.
Ierobežojumi nodarbinātību nenožņaudz
Lai gan Maltas Republikā pērnā gada novembrī bezdarba līmenis sasniedza 4,8%, tas joprojām ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņa rādītājiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Novembrī ES valstu vidējais bezdarba līmenis bija 7,5%, bet eirozonas valstīs – pat 8,3%.
Prioritāte – Covid-19 krīzes pārvarēšana
Portugāles galvaspilsētas Lisabonas centrā esošā arka šā gada pašā sākumā tika izgaismota dzeltenā un zilā krāsā. Tās ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās krāsas, un spoži mirdzošā arka, kas atrodas Lisabonas slavenās gājēju ielas Rua Augusta galā, netālu no Težu upes, simboliski norādīja uz to, ka 1. janvārī sākās Portugāles prezidentūra ES Padomē.
Rast iespējas vietējā tirgū
Covid-19 pandēmijas izraisītie satricinājumi ievērojami atšķiras no citām ekonomikas krīzēm, un tas ir jūtams arī vērtspapīru tirgū. Peļņas iespējas varam atrast Latvijas vai vismaz kopējā Baltijas akciju tirgus mērogā, un šis piedāvājums var šķist interesants tāpēc, ka atsevišķi vērtspapīru tirgus starpnieki ir atcēluši komisijas maksas darījumiem vietējā tirgū, tā padarot to pievilcīgāku.
Nafta kļūst dārgāka
Līdzīgi daudziem citiem biržas tirgotajiem finanšu aktīviem arī nafta pēdējā laikā ir piedzīvojusi visai strauju cenu kāpumu. Daudzi faktori, kas veicina cenu pieaugumu šiem finanšu instrumentiem ir visai līdzīgi un pamatā saistīti ar globālās ekonomikas atgūšanos, tajā skaitā uzsāktā vakcinēšanās pret Covid-19, kas atkal paver iespēju cilvēkiem pulcēties un ceļot, lielākas ekonomiskās jaudas, kā arī centrālo banku īstenotie tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, kas samazina ieguldījumu atdevi konservatīvajiem ieguldījumu veidiem, tādējādi liekot investoriem meklēt riskantākas investīcijas, tajā skaitā uzņēmumu akcijas un naftas kontraktus