Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss elektroniski parakstījuši Ekonomikas ministrijas (EM) un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.
Igaunijas valdība ceturtdien pilnvarojusi ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu parakstīt nodomu protokolu par kopīga Latvijas un Igaunijas vēja parka izveidi Rīgas līcī.
Turpinot darbu pie vēja enerģijas ražošanas attīstīšanas, Latvijas Vēja enerģijas asociācija kļuvusi par Eiropas lielākās vēja enerģijas organizācijas WindEurope biedru, informēja asociācijas pārstāvji.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) atbalsta Laflora virzīto vēja parku ieceres projektu Jelgavas novadā Kaigu purvā, jo vēja enerģija ir viens no videi draudzīgākajiem enerģijas avotiem un projekts palīdzēs Latvijai tuvināties nospraustajiem klimata mērķiem, aģentūrai LETA pauda LOSP.
Latvijas Vēja enerģijas asociāciju turpmāk vadīs enerģētikas uzņēmuma SIA Fortum Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Vanags, aģentūru LETA informēja asociācijas pārstāvji.
Par vides aizsardzību ir jārūpējas gan ikvienam cilvēkam, veidojot zaļus ieradumus, gan jebkuram uzņēmumam, sabalansējot peļņas gūšanu ar atbildību pret dabu, gan arī kopumā valstīm. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir dzirdams ļoti bieži.
Latvijā vēja enerģijas ražotņu celtniecību atbalsta 81,9% iedzīvotāju, kas ir par 4,7 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, šodien žurnālistiem pastāstīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projektā rosināts veicināt vēja un saules enerģijas ražošanu.
Vēja enerģijas nozarē Latvijā vērojama liela tirgus dalībnieku aktivitāte, kas izvērtējot projektu iespējas, meklē piemērotu zemi un plāno potenciālus vēja parkus, aģentūrai LETA pauda Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs.
Kopējā vēja turbīnu jauda, kas Latvijā uzstādīta līdz 2018. gada beigām ir 66 MW, un tā veidoja tikai vienu procentu no elektroenerģijas gala patēriņa Latvijā 2018. gadā salīdzinājumā ar septiņiem procentiem Igaunijā un deviņiem procentiem Lietuvā. Lai gan visas trīs Baltijas valstis ir apstiprinājušās Eiropas Savienības pagājušās nedēļas vienošanos sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, tomēr Latvijai ir daudz darāmā savas enerģētikas sistēmas pārveidošanā, ja tā vēlas sasniegt šo mērķi. Lai gan Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts, kuru plānots apstiprināt Ministru kabinetā un iesniegt Eiropas Komisijā vēl līdz šī gada beigām, plāno palielināt kopējo uzstādīto vēja jaudu uz sauszemes un jūrā par vismaz 800 MW līdz 2030. gadam, līdz šim panāktais progress virzībā uz mērķi ir neliels.
