Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Anna Strapcāne

Hroniskās kaites pār Eiropu

Aptuveni 240 miljardu eiro katru gadu Eiropā un aptuveni 140 miljonu eiro gadā Latvijā - tāds ir ekonomiskais slogs sabiedrībai, ko rada muskuļu un skeleta sistēmas slimības (MSS). Pērn vien Latvijā 2800 MSS pacientiem pirmreizēji tika noteikta darba nespēja, tas ir par 15% vairāk nekā 2013. gadā. Turklāt kopumā Latvijā MSS izraisīto seku dēļ darba nespēja ir ap 383 400 slimniekiem.

Izņēmuma gadījuma riteņbraucēji(70)

Līdz ar aktīvo velosezonu sākas jau ierastā gājēju, velosipēdistu un šoferu ķīvēšanās, taču šogad sāli brūcē vēl piebēris plānotais it kā aizliegums velosipēdistiem braukt pa ietvi, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Izņēmuma gadījuma riteņbraucēji

Līdz ar aktīvo velosezonu sākas jau ierastā gājēju, velosipēdistu un šoferu ķīvēšanās, taču šogad sāli brūcē vēl piebēris plānotais it kā aizliegums velosipēdistiem braukt pa ietvi. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) noteikumu pārskatīšanu pamato ar drūmo statistiku - pēdējos gados aizvien pieaudzis negadījumu skaits ar velobraucēju un gājēju iesaisti.

Latvija gaidīs japāņus un brauks studēt uz Ķīnu(4)

Saprašanās memorands starp Latviju un Japānu izglītības, zinātnes, jaunatnes, sporta un kultūras jomā šobrīd ir redzamākais ieguvums no tikko notikušās 5. Āzijas un Eiropas izglītības ministru (ASEM) sanāksmes, kura Rīgā notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Sarunas par līdzīgu sadarbību Latvijai notikušas ar Malaiziju, Koreju un Šveici. Tomēr, vai noslēgtās vienošanās pāraugs arī reālos priekšlikumos un darbos, pagaidām grūti spriest.  

Sargā savu dzeguzēnu ligzdu(3)

Dodoties ciemos pie Latvijas Radio bērnu ansambļa Dzeguzīte mākslinieciskās vadītājas Dailas Martinsones, nedaudz apjūku radio mājas telpās un zvanu Dailai. Viņa atnāk pretī it kā pa jokam, it kā pa īstam sadusmojusies, ka nevaru pati atrast īsto istabu, bet uzreiz arī laipni pavada uz nelielo 103. kabinetu. Tur priekšā pie kafijas tases sēž komponists Raimonds Pauls. Šādu kompāniju neesmu gaidījusi, bet, kā atzīst pati Daila, - visa dzīve pavadīta Paula zīmē, un, tikai pateicoties viņam, Daila vēl ir savā vietā.

Pavasarī mikroķirurgiem pat trīsreiz vairāk darba

Jau pirmās pavasara siltās dienas bija signāls mediķiem, ka darba apjoms Mikroķirurģijas centrā strauji pieaugs. Cilvēkiem pievēršoties dārza un remontdarbiem, ierasti palīdzība nepieciešama pacientiem, kuri savainojumus guvuši neuzmanīgi darbojoties ar zāles pļāvējiem, motorzāģiem un citiem instrumentiem. Nereti šādos darbos tiek gūtas dragāta rakstura brūces, tāpēc iespējas palīdzēt ir ierobežotas, un cilvēks var zaudēt pirkstus vai to galus, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Latvija gaidīs japāņus un brauks studēt uz Ķīnu

Saprašanās memorands starp Latviju un Japānu izglītības, zinātnes, jaunatnes, sporta un kultūras jomā šobrīd ir redzamākais ieguvums no tikko notikušās 5. Āzijas un Eiropas izglītības ministru (ASEM) sanāksmes, kura Rīgā notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Sarunas par līdzīgu sadarbību Latvijai notikušas ar Malaiziju, Koreju un Šveici. Tomēr, vai noslēgtās vienošanās pāraugs arī reālos priekšlikumos un darbos, pagaidām grūti spriest.

Arī par vēnām daudz jārūpējas

Iedzimtība un vecums ir galvenie faktori, kas ietekmē kāju vēnu veselību. Par labu nenāk arī mūsdienās ierastais mazkustīgais dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana, kā arī aptaukošanās un citi faktori. Diemžēl ne vienmēr sievietes savām kājām pievērš pietiekamu uzmanību un iespējamos slimību simptomus neņem vērā, uzskatot, ka kājas vienkārši ir nogurušas. Tomēr speciālisti uzsver, ka tieši kāju vēnu veselību pie ārsta vajadzētu pārbaudīt tikpat bieži, cik cilvēki dodas pie zobārsta, - aptuveni reizi gadā. Tas ļautu izvairīties no samilzušām vēnu veselības problēmām.

No piemājas dārza uz slimnīcu

Jau pirmās pavasara siltās dienas bija signāls mediķiem, ka darba apjoms Mikroķirurģijas centrā strauji pieaugs. Cilvēkiem pievēršoties dārza un remontdarbiem, ierasti palīdzība nepieciešama pacientiem, kuri savainojumus guvuši neuzmanīgi darbojoties ar zāles pļāvējiem, motorzāģiem un citiem instrumentiem. Nereti šādos darbos tiek gūtas dragāta rakstura brūces, tāpēc iespējas palīdzēt ir ierobežotas, un cilvēks var zaudēt pirkstus vai to galus.

E-veselība kā peļņas bieds(28)

Ieviešot e-veselību, sistēma kļūs caurredzamāka - iestādes vairs nevarēs nopelnīt, dublējot izmeklējumus, intervijā Annai Bērziņai pastāstīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu Andri Skridi.Fragments no intervijas:**Tiklīdz runa par veselības aprūpi, tā parādās "5% no IKP", ko visi tik ļoti vēlas.

Sargā savu dzeguzēnu ligzdu

Dodoties ciemos pie Latvijas Radio bērnu ansambļa Dzeguzīte mākslinieciskās vadītājas Dailas Martinsones, nedaudz apjūku radio mājas telpās un zvanu Dailai. Viņa atnāk pretī it kā pa jokam, it kā pa īstam sadusmojusies, ka nevaru pati atrast īsto istabu, bet uzreiz arī laipni pavada uz nelielo 103.

Alerģiju dēļ par pavasari nepriecājas(4)

Pēc Pasaules Alerģijas organizācijas datiem, katrs ceturtais bērns Eiropā saskaras ar kādu no alerģijām, un Latvijā situācija varētu būt līdzīga. Turklāt, mainoties cilvēku dzīvesveidam, saslimstība ar alerģijām tikai palielinās, īpaši bērnu vidū. To jūt arī medicīnas personāls. Piemēram, patlaban, kad zied bērzi, slimnīcā ir ne viens vien astmas pacients.

Alerģiju dēļ par pavasari nepriecājas

Pēc Pasaules Alerģijas organizācijas datiem, katrs ceturtais bērns Eiropā saskaras ar kādu no alerģijām, un Latvijā situācija varētu būt līdzīga. Turklāt, mainoties cilvēku dzīvesveidam, saslimstība ar alerģijām tikai palielinās, īpaši bērnu vidū. To jūt arī medicīnas personāls. Piemēram, patlaban, kad zied bērzi, slimnīcā ir ne viens vien astmas pacients.

ES izstādē World Expo grib parādīt sevi pozitīvā gaismā

Vairāk nekā 13 miljonu eiro ir summa, ko Eiropas Savienība (ES) ir atvēlējusi dalībai starptautiskajā izstādē World Expo 2015, uzskatot to par unikālu iespēju rosināt sabiedrībā diskusiju par to, kā ir iespējams pabarot visus pasaules iedzīvotājus, nodrošinot drošu un nekaitīgu pārtiku. Tas nozīmē, ka līdztekus citām valstīm savs paviljons būs arī ES.

Droša pārtika - izaicinājums Eiropai(13)

Mūsdienās pat vienas maltītes ietvaros šķīvī ir produkti no visas pasaules. Speciālisti kā piemēru min Kijevas kotleti, ko ierasti ēd visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Īrija, Ķīna, Spānija, ASV, Francija, Lielbritānija, Indonēzija, Beļģija un Austrālija - tās ir tikai dažas valstis, no kurām ievestas šī ēdiena sastāvdaļas.

ES izstādē World Expo grib parādīt sevi pozitīvā gaismā

Vairāk nekā 13 miljonu eiro ir summa, ko Eiropas Savienība (ES) ir atvēlējusi dalībai starptautiskajā izstādē World Expo 2015, uzskatot to par unikālu iespēju rosināt sabiedrībā diskusiju par to, kā ir iespējams pabarot visus pasaules iedzīvotājus, nodrošinot drošu un nekaitīgu pārtiku. Tas nozīmē, ka līdztekus citām valstīm savs paviljons būs arī ES.

Izaicinājumu, lai nodrošinātu nekaitīgu pārtiku, netrūkst

Mūsdienās pat vienas maltītes ietvaros šķīvī ir produkti no visas pasaules. Speciālisti kā piemēru min Kijevas kotleti, ko ierasti ēd visās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Īrija, Ķīna, Spānija, ASV, Francija, Lielbritānija, Indonēzija, Beļģija un Austrālija - tās ir tikai dažas valstis, no kurām ievestas šī ēdiena sastāvdaļas.

Ar atzīmēm pilda maciņus

Autoskolai, pirts īrei priekš dzimšanas dienas ballītes, ikdienas izdevumiem - šādiem mērķiem Ķekavas vidusskolas jaunieši izmanto savu ikmēneša stipendiju, kuras apjoms svārstās no 30 līdz 50 eiro atkarībā no sekmju līmeņa. Stipendijas šajā skolā patlaban saņem 14 vidusskolas vecuma skolēnu, savukārt netālajā Baložu vidusskolā - deviņi. Ķekavas novada pašvaldība nolēmusi maksāt jauniešiem stipendiju, lai motivētu viņus labāk mācīties, bet nenoliedzami lēmumu ietekmējusi arī lielā konkurence ar Rīgas skolām, pirmdien lasāms avīzē Diena.

Ar atzīmēm pilda maciņus

Autoskolai, pirts īrei priekš dzimšanas dienas ballītes, ikdienas izdevumiem - šādiem mērķiem Ķekavas vidusskolas jaunieši izmanto savu ikmēneša stipendiju, kuras apmērs svārstās no 30 līdz 50 eiro atkarībā no sekmju līmeņa. Stipendijas šajā skolā patlaban saņem 14 vidusskolas vecuma skolēnu, savukārt netālajā Baložu vidusskolā - deviņi.

Kultūra skolā paliek dabaszinātņu ēnā(23)

Lai bērns izaugtu par pieaugušo, kuru interesē un kurš saprot un patērē kultūras produktus, nepieciešams viņu aizraut jau skolas laikā. Šim nolūkam lieti noder tādi mācību priekšmeti kā vizuālā māksla, mūzika un kulturoloģija, kas sen vairs nav tikai zīmēšana un dziedāšana. Tomēr ar to stundu skaitu, kas šiem priekšmetiem atvēlēts, iespējams, tam var arī nepietikt. Turklāt vidusskolas posmā skolas vadība pēc saviem ieskatiem un prioritātēm var šai jomai nepiešķirt pat ieteicamo stundu apjomu. Rezultātā tendences rāda, ka eksaktie mācību priekšmeti kultūru atstājuši ēnā.

Skolas solos pretī vienaudži(1)

20 gadu Jēkabpils Vakara vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Rainelda Muižniece ir pavadījusi klases priekšā. Viņa, tāpat kā daudzi citi šīs profesijas pārstāvji, bērnībā spēlējusi skolotāju, liekot vērtējumus lellēm lielā rūtiņu kladē. Tikai tad viņa vēl nezināja, ka tas ir viens no smagākajiem darbiem - novērtēt citu veikumu. Leļļu vietā klases solos nu sēž vidusskolēni, bet tas nenozīmē darbu tikai ar jauniešiem. Viņas klasēs mācās arī pieaugušie, kuri, kā izrādās, ir tie centīgākie skolēni.

Zaļais koridors vien nelielai daļai pacientu

Pērn 2096 cilvēki izmantojuši «zaļā koridora» principu, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegtie dati. Šis princips nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem skrīninga rezultāti norāda uz aizdomām par onkoloģisku saslimšanu, nav jāgaida rindā uz turpmākiem izmeklējumiem un ārstēšanu par valsts naudu var saņemt uzreiz. Taču, lai arī sistēma strādā jau labu laiku, joprojām tā netiek lietota pilnvērtīgi, un lielākā daļa onkoloģisko pacientu to nemaz nevar izmantot. Savukārt par zaļā koridora paplašināšanu vien diskutē.

Latviešu filmas, lai apgūtu mūsdienām nepieciešamās prasmes

Lai gan ierasti ar kultūrizglītību skolās saprot mūziku un mākslu, tomēr tā var būt arī kā rīks, lai mācītos vēsturi, sociālās zinības un citas šodienai aktuālās prasmes, tostarp mediju lietošanu. Par to stingri iestājas Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma. Viņa Skolas Dienai stāsta, ka nepieciešama sava veida reakcija uz šī laika prasībām.

Paliek dabaszinātņu ēnā

Lai bērns izaugtu par pieaugušo, kuru interesē un kurš saprot un patērē kultūras produktus, nepieciešams viņu aizraut jau skolas laikā. Šim nolūkam lieki noder tādi mācību priekšmeti kā vizuālā māksla, mūzika un kulturoloģija, kas sen vairs nav tikai zīmēšana un dziedāšana. Tomēr ar to stundu skaitu, kas šiem priekšmetiem atvēlēts, iespējams, tam var arī nepietikt. Turklāt vidusskolas posmā skolas vadība pēc saviem ieskatiem un prioritātēm var šai jomai nepiešķirt pat ieteicamo stundu apjomu. Rezultātā tendences rāda, ka eksaktie mācību priekšmeti kultūru atstājuši ēnā.

Latvijā risks nabadzībai ir lielāks nekā vidēji Eiropā(37)

Ja Eiropas Savienībā (ES) vidēji 27,7% bērnu, kuri jaunāki par 18 gadiem, ir pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai, tad Latvijā tie ir 38,4% un sliktāka situācija ir vienīgi tādās valstīs kā Bulgārija, Ungārija un Rumānija. Savukārt tikai nabadzības riskam Latvijā ir pakļauts gandrīz katrs ceturtais bērns.

Latvijā risks nabadzībai ir lielāks nekā vidēji Eiropā

Ja Eiropas Savienībā (ES) vidēji 27,7% bērnu, kuri jaunāki par 18 gadiem, ir pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai, tad Latvijā tie ir 38,4% un sliktāka situācija ir vienīgi tādās valstīs kā Bulgārija, Ungārija un Rumānija. Savukārt tikai nabadzības riskam Latvijā ir pakļauts gandrīz katrs ceturtais bērns.

Stradiņa slimnīcai naudu dos pēdējo reizi

«Mums tagad ir jāizšķiras - būt Stradiņa slimnīcai vai nebūt,» ar šādu uzstādījumu vakar valdības sēdi iesāka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Respektīvi, ministriem jālemj par papildu finansējumu, lai nodrošinātu projekta turpmāko gaitu, vai jālauž līgums un no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā korpusa jāatsakās.

Mērķis nav gatavot cīsiņus

Lai gan varētu šķist, ka, samazinoties skolēnu skaitam, pedagogu Latvijā varētu būt jau par daudz, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas nodaļas vadītāja profesore Rudīte Andersone norāda uz pretējo - virkni brīvu vakanču, lielo skolotāju īpatsvaru pirmspensijas vai pensijas vecumā un skolu direktoru izmisumu, kuri ir gatavi darbā ņemt pat tos, kuri tikai plāno studēt. Turklāt nodrošināt, lai sistēmā ienāk īstie cilvēki, nemaz nav tik vienkārši.

Apzinās veselīga uztura nozīmi; ievērošana pieklibo(11)

Lai arī 77% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ēst veselīgi ir svarīgi, ikdienā to dara tikai 54% iedzīvotāju, savukārt tikai 48% savas zināšanas par veselīgu uzturu vērtē kā labas, atklāj Rimi Latvia un SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumu pētījuma rezultāti. Tikmēr speciālisti uzskata, ka šāds rezultāts nav apmierinošs, kārtējo reizi atzīmējot saslimšanas riskus. Situācija gan gadu no gada nedaudz uzlabojas - sabiedrība par šo tēmu izrāda interesi, otrdien lasāms avīzē Diena.