Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Anna Strapcāne

Pirmajās klasēs jau universitātes solā(2)

Kāpēc ļoti tīrs ūdens nav labs? Kāpēc nav iespējams paredzēt laikapstākļus ilgu laiku uz priekšu? Kā veidojas lietus, sniegs, krusa un migla? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes bērni var iegūt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Bērnu un jauniešu universitātes nodarbībās. Un galvenais - teoriju pārbaudīt arī praktiski eksperimentos. RTU šādu projektu uzskata par ilgtermiņa investīciju, ieinteresējot potenciālos studentus, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Pirmajās klasēs jau universitātes solā

Kāpēc ļoti tīrs ūdens nav labs? Kāpēc nav iespējams paredzēt laikapstākļus ilgu laiku uz priekšu? Kā veidojas lietus, sniegs, krusa un migla? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes bērni var iegūt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Bērnu un jauniešu universitātes nodarbībās. Un galvenais - teoriju pārbaudīt arī praktiski eksperimentos. RTU šādu projektu uzskata par ilgtermiņa investīciju, ieinteresējot potenciālos studentus.

Pedagogi sāk organizēt streiku

Lai gan pavasarī notika vērienīgas Latvijas izglītības darbinieku protesta akcijas un pirms vēlēšanām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) parakstīja vienošanos ar astoņām politiskajām partijām, apliecinot to, ka izglītība ir viena no prioritātēm, tomēr, šķiet, pūliņi būs bijuši velti. Valdība nolēmusi jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien 3 miljonus eiro. Rezultātā LIZDA vadība sākusi konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku.

Par Lāčplēša dienu mācās muzejos, ne tikai skolās(3)

"Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena, jo 1919. gada 11. novembrī latviešu karaspēks uzveica bermontiešus jeb Rietumu brīvprātīgo armiju ar Pāvelu Bermontu priekšgalā," šādi uz Dienas jautājumu, kāpēc Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena, atbild 5. klases skolniece Elīna. Viņa arī pastāsta par triju zvaigžņu nozīmi Brīvības piemineklī, Latvijas valsts dibināšanu un pirmo Latvijas prezidentu. Viņa ir viena no 39 Dienas aptaujātajiem skolēniem, kuri zināja Lāčplēša dienas nozīmi.

Par Lāčplēša dienas nozīmi mācās muzejos, ne tikai skolas solos

«Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena, jo 1919. gada 11. novembrī latviešu karaspēks uzveica bermontiešus jeb Rietumu brīvprātīgo armiju ar Pāvelu Bermontu priekšgalā,» šādi uz Dienas jautājumu, kāpēc Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena, atbild 5. klases skolniece Elīna. Viņa arī pastāsta par triju zvaigžņu nozīmi Brīvības piemineklī, Latvijas valsts dibināšanu un pirmo Latvijas prezidentu.

Lietuvas piemērs: Ar zinātnes ielejām mēģina celt konkurētspēju(2)

Piecus kilometrus no Viļņas centra 64 hektāru platībā Lietuvā slejas Saullēkta zinātnes ieleja jeb pētniecības, biznesa un studiju sadarbības centrs. Tādi kopumā Lietuvā ir pieci, apvienojot augstskolas, zinātniskos institūtus, laboratorijas un biznesa inkubatorus. Mērķis gan visām zinātnes ielejām ir viens - veicināt zinātnes attīstību un starptautisko konkurētspēju. Šobrīd par šī mērķa izpildi gan vēl ir grūti spriest, tomēr Latvijai ir iespēja novērtēt, cik veiksmīgi Lietuvai izdevies apgūt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus zinātnes attīstībai.

Ar zinātnes ielejām mēģina celt konkurētspēju

Piecus kilometrus no Viļņas centra 64 hektāru platībā Lietuvā slejas Saullēkta zinātnes ieleja jeb pētniecības, biznesa un studiju sadarbības centrs. Tādi kopumā Lietuvā ir pieci, apvienojot augstskolas, zinātniskos institūtus, laboratorijas un biznesa inkubatorus. Mērķis gan visām zinātnes ielejām ir viens - veicināt zinātnes attīstību un starptautisko konkurētspēju. Šobrīd par šī mērķa izpildi gan vēl ir grūti spriest, tomēr Latvijai ir iespēja novērtēt, cik veiksmīgi Lietuvai izdevies apgūt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus zinātnes attīstībai.

Var pārņemt norvēģu pieredzi

Mēnesi ilgs streiks, lai panāktu, ka skolotājs savu darbu var organizēt pats, - šāda ir Norvēģijas nesenā pieredze, kur ar streiku tika panākts ievērojams rezultāts. Streiks arī Latvijā bieži vien tiek piesaukts kā galējais līdzeklis dažādu problēmu risināšanā, īpaši runājot par pedagogu atalgojumu, tomēr visbiežāk tie paliek vien vārdi. Šobrīd gan šī tēma kļūst aizvien aktuālāka, jo Latvijas skolotāji neredz, ka jaunās valdības prioritāte būtu izglītība. Tāpēc viņi ir gatavi pārņemt Norvēģijas pieredzi.

Arī Latvijā sola bezmaksas augstāko izglītību(32)

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko izglītību ir viena no lielākajām, kamēr citur augstākā izglītība ir par brīvu vai par studijām maksā vien tie, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Tomēr ik pa laikam notiek virzība uz bezmaksas izglītību. Šādu soli pavisam nesen spērusi Vācija, kur no šī akadēmiskā mācību gada studijas ir bez maksas. Latvijā tā pagaidām ir vien iecere, kas, visticamāk, būs atkarīga no pieejamā finansējuma.

Ar vīrusu jāpaliek mājās

Sākoties aukstajam laikam, šķiet, uz katra soļa seko dažādi vīrusi, kas var piespiest ilgāku laiku pavadīt gultā. Sarkans, sāpošs kakls un iesnas ierasti ir pirmie simptomi. Taču tas, vai kāds no vīrusiem ņems virsroku pār cilvēka veselību, ir atkarīgs no katra imūnsistēmas. Dažādajiem vīrusiem labvēlīgs faktors gan ir Latvijas platuma grādi, kuri ir īpaši izdevīgi vīrusu izplatībai. Tam pierādījums ir ārzemju viesi, kuri, esot Latvijā, nereti saķer kādu kaiti,  ceturtdien raksta Diena.

Ar vīrusu jāpaliek mājās

Sākoties aukstajam laikam, šķiet, uz katra soļa seko dažādi vīrusi, kas var piespiest ilgāku laiku pavadīt gultā. Sarkans, sāpošs kakls un iesnas ierasti ir pirmie simptomi. Taču tas, vai kāds no vīrusiem ņems virsroku pār cilvēka veselību, ir atkarīgs no katra imūnsistēmas. Dažādajiem vīrusiem labvēlīgs faktors gan ir Latvijas platuma grādi, kuri ir īpaši izdevīgi vīrusu izplatībai. Tam pierādījums ir ārzemju viesi, kuri, esot Latvijā, nereti saķer kādu kaiti.

Lūgt palīdzību ir visgrūtāk(30)

Ieva Bišmeistare Dienas durvis atver lēnām, jo ātri pārvietoties nav spēka. Uzreiz pamanīt var arī lielo skābekļa aparātu, pie kura viņai jābūt pieslēgtai visu diennakti. Pat dodoties ārpus mājas, līdzi jāņem tā portatīvā versija. Pie tā gan viņa jau zināmā mērā pieradusi, jo veselības stāvoklis pasliktinājies gandrīz pirms diviem gadiem. 31 gadu vecā sieviete kopš bērnības slimo ar retu slimību - cistisko fibrozi, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Arī Labklājības ministrija savu papildu pieprasījumu budžetam nemazinās(8)

Valdības uzdevums ir skaidrs - visām nozaru ministrijām bez izņēmuma ir jāpārvērtē savs papildu finansējuma pieprasījums nākamā gada valsts budžetā un jāizvērtē, kuras ieceres var atlikt uz tālāku laika periodu, arī tās, kuras jau ir apstiprinātas iepriekš. Tomēr šķietami liela daļa ministriju iespītējušās, un izņēmums nav arī Labklājības ministrija (LM), kura norāda, ka atkārtoti savu pieprasījumu nepārskatīs - tas jau esot pietiekami pārdomāts un pamatots, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Paši pārskatīt negrasās

Valdības uzdevums ir skaidrs - visām nozaru ministrijām bez izņēmuma ir jāpārvērtē savs papildu finansējuma pieprasījums nākamā gada valsts budžetā un jāizvērtē, kuras ieceres var atlikt uz tālāku laika periodu, arī tās, kuras jau ir apstiprinātas iepriekš. Tomēr šķietami liela daļa ministriju iespītējušās, un izņēmums nav arī Labklājības ministrija (LM), kura norāda, ka atkārtoti savu pieprasījumu nepārskatīs - tas jau esot pietiekami pārdomāts un pamatots.

Par savām zināšanām pārliecinājušies 10 340 devītklasnieku

No jautājumiem par tikko notikušajām Saeimas vēlēšanām, ledusspaiņa izaicinājumu un pašportretu uzņemšanu pat līdz Skotijas referendumam un Ernesta Gulbja sasniegumiem Grand Slam turnīrā. Par šādām un līdzīgām tēmām piektdien 10 340 devītklasnieku 458 Latvijas skolās atbildēja uz 35 jautājumiem laikraksta Diena konkursā Kas notiek?. Kā atzīst paši skolēni, zināšanas viņiem ir labas, tomēr netrūcis arī mulsuma brīžu.

(FOTOREPORTĀŽA) Konkursa Kas notiek? dalībnieki: Sapratu, ka tomēr zinu daudz

Kura partija 12. Saeimas vēlēšanās ieguva visvairāk deputātu vietu parlamentā? Kura valsts izlase uzvarēja šovasar Pasaules kausa futbolā finālturnīrā Brazīlijā? Kāda latviešu dzejnieka Ausekļa radīta dzejas tēla vārdā mēdz dēvēt jaunuzcelto Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku? Uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem šodien pavisam 10 340 devītklasnieku 458 Latvijas skolās atbildēja laikraksta Diena konkursa _Kas notiek? _ietvaros.

Kultūras ministrija cīnīsies par nozaru speciālistu algām(2)

Pati būtiskākā ir Kultūras ministrijas (KM) padotībā un pakļautībā esošo valsts institūciju darbinieku atalgojuma celšana - to Dienai uzreiz uzsver ministrijas pārstāvji, runājot par nākamā gada budžeta prioritātēm, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Cīnīsies par nozaru speciālistu algām

Pati būtiskākā ir Kultūras ministrijas (KM) padotībā un pakļautībā esošo valsts institūciju darbinieku atalgojuma celšana - to Dienai uzreiz uzsver ministrijas pārstāvji, runājot par nākamā gada budžeta prioritātēm. Lai gan KM, salīdzinot ar citām nozaru ministrijām, nākamā gada budžetā papildus neprasa daudz - aptuveni 34 miljonus eiro -, tomēr arī tai jāspēj izvirzīt skaidras prioritātes un pieprasījums būs jāsamazina. Pati ministrija gan patlaban šādas iespējas neredz.

Arī Veselības ministrija no sava vēlmju saraksta atkāpties negrib(6)

No 568 miljoniem eiro, ko nozaru ministrijas papildus prasa nākamā gada budžetā, gandrīz piekto daļu jeb 110,2 miljonus eiro lūdz Veselības ministrija (VM). Vēlmju saraksts lielāks ir tikai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Un tāpat kā IZM, arī VM nav gatava pieprasījumu būtiski samazināt, solot vien par to diskutēt, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Arī Veselības ministrija piekāpties negrib

No 568 miljoniem eiro, ko nozaru ministrijas papildus prasa nākamā gada budžetā, gandrīz piekto daļu jeb 110,2 miljonus eiro lūdz Veselības ministrija (VM). Vēlmju saraksts lielāks ir tikai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Un tāpat kā IZM, arī VM nav gatava pieprasījumu būtiski samazināt, solot vien par to diskutēt.

Plānojot budžetu, jostas savilkt nevēlas

Runājot par nākamā gada budžetu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir rekordiste - tā papildus līdzšinējam finansējumam prasa 111,2 miljonus eiro, ar to pārspējot citu ministriju pieprasījumus, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Plānojot budžetu, jostas savilkt nevēlas

Runājot par nākamā gada budžetu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir rekordiste - tā papildus līdzšinējam finansējumam prasa 111,2 miljonus eiro, ar to pārspējot citu ministriju pieprasījumus. Tas gan nenozīmē, ka visa šī summa arī tiks atvēlēta. Finanšu ministrija (FM) patlaban uzdevusi nozaru ministrijām savus pieprasījumus samazināt, jo visam naudas nepietiek. IZM gan uzsver, ka vismaz pagaidām to nedarīs.

Interese ir, darbavietu nav

Šogad pēc piecu gadu pārtraukuma tika atjaunota Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības programma, tomēr tā nav noritējusi tik veiksmīgi, kā plānots. Lai gan valsts līdzfinansētos vasaras darbos strādājuši 4287 skolēni, tas ir vien 41% no plānotā skolēnu skaita. Iemesls - komersanti nepiedāvāja pietiekami daudz darbavietu. Šogad arī programmas sākšana noritējusi sasteigti, kas ietekmējis tās realizāciju. Atbildīgās iestādes gan sola veikt uzlabojumus, lai sistēmu sakārtotu un programma veiksmīgi darbotos ilgtermiņā.

Gandrīz bezmaksas dzemdības

Nezināšana un nevēlēšanās strīdēties brīdī, kad vienīgā doma ir par to, lai dzemdības noritētu veiksmīgi. Tā varētu raksturot situāciju, ka pirms dzemdībām sievietei Dzemdību nodaļā jautā, vai viņai ir līdzi vienreizējās lietošanas dzemdību komplekts, kura izmaksas svārstās no septiņiem līdz pat 15 eiro. Brīžos, ja sievietei šī komplekta līdzi nav, viņai nereti iesaka to iegādāties aptiekā, ko arī viņa dara, lai gan par šo komplektu maksā valsts. To Dienai apliecina vairākas sievietes, kuras nesen pasaulē laidušas bērniņu.

Latvijas lepnums: Sapratām, ka bez mums puisēns neizdzīvos(28)

«Borjaginu ģimene tik ļoti vēlējās dot mazajam iespēju sajust vecāku patiesās rūpes un ģimenes mīlestību, ka pašaizliedzīgi domāja tikai par bērniņa interesēm, nedomājot, cik smagi būtu pašiem, ja zēns neizdzīvotu. Ieraugot slimnīcā intensīvajā palātā guļošo mazo, sīciņo 23 dienas veco puisēnu, kurš bija pieslēgts neskaitāmām caurulītēm un vadiņiem, viņi saprata, ka vienatnē, bez mīlestības, mūžam mainīgā bērnunama personāla aprūpēts, mazulis nespētu uzveikt savu smago slimību,» tā par Jolantas un Ivana nesavtīgo rīcību pieteikumā Latvijas lepnumam raksta biedrības Zvannieku mājas pārstāvji.

FOTO: Dāvinot tulpes, apliecina uzticēšanos(6)

Ap 25 000 sarkanu un baltu tulpju pavasarī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzplauks Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logotipa formā. Tā Latvijai ir dāvana no Nīderlandes vēstniecības Latvijā, tā apliecinot uzticēšanos Latvijas spējām pildīt prezidentūras uzdevumus un sasniegt labus rezultātus.

Uzņēmās sargeņģeļa lomu

«Borjaginu ģimene tik ļoti vēlējās dot mazajam iespēju sajust vecāku patiesās rūpes un ģimenes mīlestību, ka pašaizliedzīgi domāja tikai par bērniņa interesēm, nedomājot, cik smagi būtu pašiem, ja zēns neizdzīvotu. Ieraugot slimnīcā intensīvajā palātā guļošo mazo, sīciņo 23 dienas veco puisēnu, kurš bija pieslēgts neskaitāmām caurulītēm un vadiņiem, viņi saprata, ka vienatnē, bez mīlestības, mūžam mainīgā bērnunama personāla aprūpēts, mazulis nespētu uzveikt savu smago slimību,» tā par Jolantas un Ivana nesavtīgo rīcību pieteikumā Latvijas lepnumam raksta biedrības Zvannieku mājas pārstāvji.

Dāvinot tulpes, apliecina uzticēšanos

Ap 25 000 sarkanu un baltu tulpju pavasarī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzplauks Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logotipa formā. Tā Latvijai ir dāvana no Nīderlandes vēstniecības Latvijā, tā apliecinot uzticēšanos Latvijas spējām pildīt prezidentūras uzdevumus un sasniegt labus rezultātus.

Cīņa ar jauniešu HIV: Profilakse nepietiekama(3)

Ja puisis labi izskatās, labi ģērbjas un ir ieguvis augstāko izglītību, meitenes domā - nav iespējams, ka viņš varētu būt slims ar imūndeficīta vīrusu (HIV) vai kādu citu seksuāli transmisīvo infekciju (STI). Tad arī netiek domāts, kā no šīm slimībām izvairīties. Tomēr STI cilvēkus nešķiro pēc dzīves līmeņa, līdz ar to ir jābūt izpratnei, kā sevi pasargāt.

Cīnās ar sekām, nevis cēloņiem

Ja puisis labi izskatās, labi ģērbjas un ir ieguvis augstāko izglītību, meitenes domā - nav iespējams, ka viņš varētu būt slims ar imūndeficīta vīrusu (HIV) vai kādu citu seksuāli transmisīvo infekciju (STI). Tad arī netiek domāts, kā no šīm slimībām izvairīties. Tomēr STI cilvēkus nešķiro pēc dzīves līmeņa, līdz ar to ir jābūt izpratnei, kā sevi pasargāt.