Lai gan KM, salīdzinot ar citām nozaru ministrijām, nākamā gada budžetā papildus neprasa daudz - aptuveni 34 miljonus eiro -, tomēr arī tai jāspēj izvirzīt skaidras prioritātes un pieprasījums būs jāsamazina. Pati ministrija gan patlaban šādas iespējas neredz.
Nozaru speciālistu atalgojumam KM pieprasījusi aptuveni 2,9 miljonus eiro. Kā Dienai paskaidroja KM pārstāve Baiba Kauliņa, ministrija ar to vēlas izlīdzināt atalgojumu nozarē - mērķis ir samērot KM koncertorganizāciju, kora mākslinieku un orķestra mūziķu atalgojumu, kā arī teātru tehnisko darbinieku un pārējā personāla atalgojumu KM institūcijās kopumā.
Patlaban kultūras darbinieku vidējais atalgojums ne tikai nesasniedz vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksu, atsevišķās iestādēs dažām nodarbināto grupām ir pat tuvu minimālās algas līmenim. Šāda situācija nav atbilstoša tam ieguldījumam, ko sniedz kultūras darbinieki, un ilgtermiņā apdraud kultūras procesa uzturēšanu, uzsver nozares pārraudzītāji. Īpaši tas izpaužoties muzejos un arhīvos, kuros atalgojuma dēļ ir problēmas piesaistīt jaunus darbiniekus.
Tikai pie algu paaugstinājuma KM gan neplāno apstāties. Jau nākamgad ir jāsāk laikietilpīgi projekti, lai pienācīgi sagatavotos Latvijas valsts simtgades svinībām. Tam KM ir lūgusi ap diviem miljoniem eiro. Tāpat nākamais gads ir pasludināts par Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu. Tāpēc līdzekļi ir nepieciešami dažādu pasākumu un projektu realizācijai. Tam gan ministrija neprasa daudz - nepilnus 590 tūkstošus eiro. Savukārt 3,5 miljoni eiro nepieciešami iesākto kultūras objektu atvēršanai un to satura radīšanai, tai skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzturēšanai.
Vairāk Annas Bērziņas rakstu Cīnīsies par nozaru speciālistu algām lasiet piektdienas, 24.oktobra, laikrakstā Diena!