Plāna mērķis ir sekmēt Latvijas mediju brīvību, aizsargāt žurnālistus no vardarbības, draudiem un vajāšanas, sniegt palīdzību atbilstīgas tiesiskas un institucionālas sistēmas izveidē un efektīvi uzlabot situāciju praksē. Plānā noteiktie pasākumi tiks īstenoti, ņemot vērā valstī pieejamos resursus.
KM uzsver, ka plāns sekmēs gan sabiedrības, gan tiesu varas un iekšlietu struktūru izpratni par žurnālistu darbu un apdraudējumiem.
Plānā ietvertie pasākumi un uzdevumi paredzēti trijos rīcības virzienos.
Pirmajā rīcības virzienā ir apkopoti vispārējie drošības un aizsardzības pasākumi, kas nepieciešami visiem žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem, tostarp, paredzot mācības tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par žurnālistu drošību un stratēģiskajām tiesvedībām.
Otrajā rīcības virzienā ir paredzēti izpratnes veicināšanas un izglītības pasākumi sabiedrībai, tiesībsargājošajām iestādēm un žurnālistiem par žurnālistu drošību un aizsardzību, tās nozīmību, galvenajiem izaicinājumiem un žurnālistu lomu.
Trešajā rīcības virzienā ir paredzēti pasākumi žurnālistu aizsardzībai specifiskās situācijās un specifiskām žurnālistu mērķa grupām - žurnālistēm, žurnālistiem, kas pieder pie minoritārām grupām (piemēram, mazākumtautības, patvēruma meklētāji), atspoguļo tādus notikumus kā demonstrācijas, protestus vai strādā konflikta zonās. Šajā rīcības virzienā ir paredzēts nodrošināt arī psiholoģisko atbalstu žurnālistiem, lai veicinātu viņu emocionālo labbūtību, kuru ļoti iespaido darbs paaugstinātas psiholoģiskās spriedzes apstākļos.
Plānā ir iekļauta arī atsevišķa sadaļa par citām - nevalstisko organizāciju - iniciatīvām žurnālistu drošības veicināšanai, tajā ir iekļauti Rīgas Ekonomikas augstskolas projekta "Media Hub Riga" piedāvātie un īstenotie pasākumi.
Lai nodrošinātu plāna īstenošanu, tajā iekļauto uzdevumu un pasākumu realizācijas regulārai uzraudzībai KM izveidos monitoringa grupu, kurā tiks iekļautas žurnālistu drošības un aizsardzības jautājumu īstenošanā un pilnveidošanā ieinteresētās institūcijas un organizācijas.
Plāns konkretizē Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2024.-2027. gadam doto uzdevumu "stiprināt žurnālistu un mediju vides profesionāļu drošību, veicinot sabiedrības un tiesu varas izpratni par žurnālistu darbu un apdraudējumiem".
Plānu izstrādāja ar kultūras ministres rīkojumu izveidota darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no KM, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Tiesu administrācijas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Vidzemes augstskolas.
Tāpat darba grupā bija pārstāvji no Baltijas Mediju izcilības centra, diasporas portāla "Latviesi.com", biedrības "Par legālu saturu", informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv", Latvijas Mediju ētikas padomes, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības, projekta "Media Hub Riga", Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, "TV3 Group" Ziņu dienesta, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio.
Plāna izstrādē izmantoti arī RSU pētnieku KM uzdevumā veiktā pētījuma rezultāti par žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situāciju Latvijā, kas snieguši papildu pamatojumu, priekšlikumus un rekomendācijas žurnālistu drošības vides pilnveidošanai.
Pētījumā tostarp secināts, ka situācija Latvijā ar uzbrukumiem žurnālistiem līdzinās citām Eiropas Savienības valstīm - aptuveni trešdaļa aptaujāto Latvijas mediju profesionāļu ir saskārušies ar dažādu veidu apvainojumiem vai uzbrukumiem.
Tāpat pētījums liecina, ka tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem trūkst precīzu definīciju un vadlīniju, kas dotu iespēju izprast un novērtēt mediju un to darbinieku tiesisko statusu, darbības mērķus, pienākumus un tiesības, izvērtēt viņu darbības atbilstību profesionālajiem principiem.
Plāna īstenošanai šim gadam nepieciešami 20 000 eiro, nākamajam gadam - 50 000 eiro, bet 2027. gadam - vēl 50 000 eiro.